„Ar noskumušu sirdi lūdzos par saspīlējumu upuriem dažos Ukrainas apgabalos un Centrālāfrikas
Republikā” – sacīja pāvests, uzrunājot uz lūgšanu „Regina Coeli” svētdien Svētā Pētera
laukumā sapulcējušos svētceļniekus. Uz tikšanos ar Svēto tēvu bija ieradušies aptuveni
60 tk. cilvēku. Kārtējo reizi viņš pieprasīja, lai vietās, kur plosās bruņotie konflikti,
nekavējoties tiktu panākts miers. To var izdarīt tikai ar sarunām un izlīgšanu. „Atkal
vēršos pie visām konfliktā iesaistītajām pusēm un pieprasu, lai tiktu pārvarētas nesaskaņas
un lai tiktu pacietīgi meklēts dialogs un samierināšanās”, turpināja Francisks. „Marija,
miera Karaliene, palīdzi visiem ar savu mātišķo aizbildniecību. Marija, miera Karaliene,
lūdz par mums”.
Komentējot Kunga Debeskāpšanas svētkiem veltīto Evaņģēlija
fragmentu (Itālijā šie svētki pārcelti uz svētdienu), pāvests norādīja, ka Jēzus uzkāpšana
debesīs nav šķiršanās. Viņš paliek ar mums kopā uz visiem laikiem un parāda, ka mūsu
svētceļojuma mērķis ir Tēvs. Pat ja ar savām miesas acīm mēs Viņu neredzam, Viņš ir
mums līdzās, vada mūs, ņem pie rokas un pieceļ, kad pakrītam. Augšāmcēlies Jēzus ir
kopā ar kristiešiem, kuri tiek vajāti un diskriminēti, Viņš ir kopā ar visiem, kuri
cieš, Viņš ir kopā ar katru no mums. Svētais tēvs piebilda, ka Kristus uzkāp debesīs
ar savām naglu rētām. „Tā ir Jēzus dāvana Tēvam. Viņa miesa ir ļoti skaista. Tur nav
zilumu, nav šaustīšanas rētu, bet tur ir saglabātas naglu rētas. Tēvam Viņš saka:
‘Skaties, Tēvs, tā ir Tevis dāvātās piedošanas cena’. Un kad Tēvs uzlūko Jēzus rētas,
Viņš vienmēr mums piedod. Viņš piedod ne jau tāpēc, ka mēs esam labi. Nē! Viņš piedod,
jo Kristus par mums ir samaksājis. Raugoties uz Jēzus rētām, Tēvs kļūst vēl žēlsirdīgāks.
Tas mums liek nebaidīties lūgt piedošanu. Tēvs vienmēr piedod, jo Viņš redz Jēzus
rētas, redz mūsu grēku un to piedod”.
Turpinājumā Francisks atgādināja, ka
Jēzus ir mūsu vidū Baznīcā. Viņš deva Baznīcai mandātu turpināt Viņa misiju. Viņa
pēdējie vārdi: „Ejiet un māciet visas tautas” (Mt 28, 19). Tā ir ļoti skaidra pavēle.
Tas nav fakultatīvs – uzsvēra pāvests. Kristiešiem ir „jāiet”. Baznīca ir kopiena,
kas „dodas pie…”, kas nemitīgi iziet uz āru. Var pat teikt, ka tieši tā ir radusies
Baznīca. Tā ir dzimusi, izpildot Kristus Pāveli iet pa visu pasauli un sludināt Viņa
vēsti. Baznīca ir vienmēr „ceļā” ar lūgšanu, ar pasaulei atvērtu sirdi, ar Dieva apvāršņiem
atvērtu sirdi. Šo Kristus pavēli pilda arī vecie ļaudis un slimie. Viņi to dara, lūdzoties
un vienojoties ar Kristus ciešanām.
Saviem mācekļiem Jēzus saka: „Es esmu
ar jums ik dienas līdz pat pasaules beigām” (Mt 28, 20). Mēs vieni paši, bez Jēzus,
neko nevaram darīt – atgādināja Francisks. Pastorālajā darbā nepietiek tikai ar mūsu
pašu spēkiem, cilvēciskajiem resursiem un struktūrām, lai cik tās visas būtu svarīgas
un nepieciešamas. Vajadzīga Kunga klātbūtne un Svētā Gara spēks. Tikai tad mūsu darbam
būs rezultāti. Tikai tad varam iet un atklāt cilvēkiem, kas ir Jēzus. Svētais tēvs
arī atgādināja, ka šajā darbā kopā ar Jēzu mūs pavada Viņa Māte. Vissvētākā Jaunava
Marija ir mūsu cerības Māte.
Pēc lūgšanas „Debesu Karaliene, priecājies” pāvests
norādīja, ka šogad 1. jūnijā Baznīca atzīmē Pasaules Sociālo komunikāciju dienu. Tās
temats: „Komunikācija autentiskas tikšanās kultūras kalpojumam”. Sociālās komunikācijas
līdzekļi var veicināt cilvēcē lielāku vienotības izjūtu, solidaritāti un pamudināt
pielikt pūles pie tā, lai visi cilvēki varētu dzīvot personas cienīgu dzīvi. Svētais
tēvs aicināja ticīgos lūgties, lai mediji patiešām veicinātu cilvēku, kopienu un tautu
satikšanos – tādu sastapšanos, kuras pamatā būtu savstarpēja cieņa un ieklausīšanās
citam citā.
Noslēgumā Francisks norādīja, ka Spānijā par svētīgu tika pasludināta
klostermāsa Marija Josefa Alama Valera, kas Itālijā nodibināja Žēlsirdīgās Mīlestības
kalpoņu kopienas. Viņa ar savu priekšzīmi var palīdzēt arī šodienas ticīgajiem savā
ikdienas dzīvē būt par Dieva bezgalīgās žēlsirdības lieciniekiem. Sveicot bērnus,
kuri šogad saņēma un gatavojas saņemt Iestiprināšanas sakramentu, Svētais tēvs mudināja
viņus būt par priecīgiem Jēzus lieciniekiem.
J. Evertovskis / VR
Tekstu
izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta