Atteikties no visa, kas traucē panākt mieru!

26. maijā, pēc tikšanās ar Izraēlas lielrabīniem, pāvests devās pieklājības vizītē pie valsts prezidenta Šimona Peresa. Prezidents viņu sagaidīja pils dārzā un abi kopā ienāca pilī. Pēc prezidenta ierosinājuma, Svētais tēvs parakstījās Zelta grāmatā, sekoja privāta rakstura tikšanās, vēlāk pils dārzā pāvests un prezidents iestādīja olīvkoku. Dārzā bija ierīkots podijs, no kura atskanēja uzrunas. Pēc Šimona Peresa viesmīlības apliecinājumiem, pāvests pateicās par laipno uzņemšanu un izteica prieku, ka pēc viņa vizītes Vatikānā, atkal var tikties ar Izraēlas valsts vadītāju, šoreiz Jeruzalemē – pilsētā, kas glabā svētvietas, kuras ir dārgas trim lielajām reliģijām. Šīs reliģijas vieno fakts, ka tās pielūdz Dievu, kurš paaicināja Ābramu.

„Svētvietas nav muzeji, vai pieminekļi priekš tūristu apbrīnas. Tās ir vietas, kur ticīgo kopienas pauž savu ticību, savu kultūru, karitatīvās iniciatīvas,” teica Francisks. Viņš aicināja tās nemitīgi sargāt visā to sakralitātē, tādējādi rūpējoties ne tikai par pagātnes mantojumu, bet arī par cilvēkiem, kas tās apmeklē šodien un apmeklēs nākotnē. „Lai Jeruzaleme patiešām būtu miera pilsēta!” novēlēja pāvests – pilsēta, kas respektē savu identitāti un sakrālo raksturu, savu universālo reliģisko un kultūras vērtību kā visas cilvēces dārgumu.

Vēršoties pie prezidenta Šimona Peresa, pāvests atzīmēja, ka pasaulē viņu pazīst kā miera vīru. Svētais tēvs piebilda, ka miera celtniecība vispirms jau prasa katra cilvēka brīvības un cieņas respektu. Gan ebreji, gan kristieši un musulmaņi tic, ka miers ir Dieva radīts un lemts mūžīgai dzīvei. Vadoties pēc tā, ir iespējams mierīgi atrisināt pretrunas un konfliktus. Šai sakarā Francisks atkārtoti aicināja visas puses izvairīties no iniciatīvām un rīcības, kas ir pretrunā ar deklarēto gribu panākt patiesu vienošanos.

„Ir jāatsakās no visa,” turpināja pāvests, „kas traucē panākt mieru un cieņas pilnu sadzīvi starp ebrejiem, kristiešiem un musulmaņiem – ķeršanos pie vardarbības un terorisma, jebkādas diskriminācijas, no vēlēšanās uzspiest savu skatījumu uz citu cilvēku tiesību rēķina, no antisemītisma visās tā formās, kā arī no vardarbības un neiecietības izpausmēm pret cilvēkiem, vai viņu kulta vietām.”

Uzrunā pāvests atgādināja, ka Izraēlas valsts ietvaros dzīvo un strādā dažādas kristīgās kopienas, ka tās ir sabiedrības integrālas sastāvdaļas un ar pilnām tiesībām piedalās valsts civilajos, politiskajos un kultūras notikumos. Kristieši vēlas dot savu artavu kopējam labumam un kopā celt mieru kā pilntiesīgi pilsoņi. Viņu un visu citu reliģisko denomināciju, tai skaitā jebkuras minoritātes, tiesību respekts ir veselīga plurālisma garants un demokrātisko vērtību vitalitātes apliecinājums.

Noslēgumā pāvests pastāstīja, ka lūdzas par prezidentu Peresu un apzinās, ka arī viņš lūdzas par viņu. Svētais tēvs novēlēja prezidentam personīgi un viņa vadītajai valstij drošību, mierīgu dzīvi, uzplaukumu un „to, kas ir visskaistākais”, proti, brālīgumu. Visbeidzot Francisks novēlēja, lai visdrīzākajā laikā tiktu atrisināti konflikti visās Tuvo Austrumu zemēs.

Pēc tikšanās ar prezidentu Šimonu Peresu, pāvests iegriezās augustīniešu tēvu vadītajā Jeruzalemes Notre Dame centrā, kas veltīts svētceļnieku aprūpei. Vēlāk, neilgi pirms pusdienām, sekoja privāta rakstura audience pie Izraēlas premjerministra Bendžamina Netanjahu.

I. Šteinerte/VR