Pāvests ir ieradies Izraēlā

Aizvien no jauna nepieciešams droši un nenogurstoši uzsākt dialoga, izlīgšanas un miera ceļu. Cita ceļa nav – sacīja pāvests, ierodoties Izraēlā. Telavivas lidostā Francisku sagaidīja valsts prezidents Šimons Peress, premjerministrs Benjamins Netanjahu, valdības pārstāvji, reliģiskie līderi, Svētās Zemes bīskapi un grupa jauniešu. Tika atskaņotas Vatikāna un Izraēlas himnas, notika goda parāde un delegāciju priekšā stādīšana. Telaviva, kas tulkojumā nozīmē „pavasara pakalns”, ir otra lielākā Izraēlas pilsēta. Tā ir valsts ekonomiskais un kultūras centrs, ar vairāk nekā 300 tk. iedzīvotāju. Svētais tēvs ieradās no Betlēmes, tādējādi uzsākot savas vizītes Svētajā Zemē trešo etapu.

„Nāku kā svētceļnieks 50 gadus pēc pāvesta Pāvila VI vēsturiskā ceļojuma”, teica Francisks, sveicot visu Izraēlas tautu un novēlot, lai piepildās tās ilgas pēc miera un labklājības. Viņš apliecināja, ka ir ieradies šeit kā svētceļnieks, un norādīja, ka šī zeme ir garīgais atskaites punkts lielai daļai cilvēces, jo te ir radušās un veidojušās trīs lielās reliģijas – jūdaisms, kristietība un islāma reliģija. Savas vizītes laikā pāvests apmeklēs nozīmīgākās Jeruzalemes vietas. Šai pilsētai ir universāla vērtība. Jeruzaleme nozīmē „miera pilsēta”. Miers ir steidzami nepieciešams ne tikai Izraēlai, bet visam Tuvo Austrumu reģionam – viņš uzsvēra.

Savā pirmajā uzrunā Izraēlā Francisks vērsās pie sabiedrības ar vairākiem aicinājumiem. Vispirms viņš atkārtoja sava priekšgājēja Benedikta XVI izteikto aicinājumu visai pasaulei, lai tiktu atzīts, ka Izraēlas valstij ir tiesības pastāvēt un dzīvot mierā un drošībā, kā arī, lai tiktu atzīts, ka palestīniešu tautai ir tiesības uz neatkarīgu tēviju, kur tā varētu dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi un brīvi pārvietoties. Lai „divu valstu risinājums” nepaliek sapnis, bet kļūst par realitāti! – vēlēja Francisks.

Viņš norādīja, ka apmeklēs arī „Jad Vašem” memoriālu, tādējādi pieminot 6 milj. ebreju tautas genocīda upurus. Holokausta traģēdija parāda, cik zemisks var kļūt cilvēks, kad, maldīgu ideoloģiju pārņemts, aizmirst, ka katrai personai pienākas cieņa neatkarīgi no nacionālās vai reliģiskās piederības. Pāvests lūdzas, lai cilvēce nekad vairs nepieredzētu šādus noziegumus. „Ar dziļi sāpošu sirdi domāju par tiem, kuri zaudēja dzīvību vakar Briselē notikušajā zvērīgajā atentātā”, turpināja Svētais tēvs, nosaucot notikušo par noziedzīgu antisemītiska naida aktu. Bojāgājušos viņš uzticēja Dieva Žēlsirdībai un apliecināja, ka lūdzas par visiem ievainotajiem. Francisks sveica arī visus katoļu Baznīcas ganus un ticīgos, un mudināja viņus turpināt būt par izlīgšanas, miera, cerības un žēlsirdīgās mīlestības lieciniekiem.

Uzrunas noslēgumā Franicsks atkārtoja jau pusdienlaikā Betlēmē teiktos vārdus, ar kuriem viņš aicināja Izraēlas prezidentu un Palestīnas pašpārvaldes vadītāju pievienoties viņa lūgšanai par mieru. Viņš atgādināja, ka atver savas mājas durvis Vatikānā, lai viesmīlīgi uzņemtu abu pušu „lūgšanas tikšanās” dalībniekus. Visi cilvēki ilgojas pēc miera. Daudzi to ik dienas neatlaidīgi veido ar saviem mazajiem darbiņiem. Daudzi cenšas panākt mieru ar lielām pūlēm. Uzdevums veicināt mieru ir visu cilvēku, sevišķi, valdības uzdevums – uzsvēra pāvests. Veicināt mieru vispirms varam ar savām lūgšanām. Veidot mieru ir grūti, bet dzīvot bez miera ir mokoši – viņš atgādināja.

No Telavivas Svētais tēvs devās uz Jeruzalemi, kur dzīvo vairāk nekā 700 tk. iedzīvotāju. Pilsēta sadalīta četrās daļās: dienvidaustrumos atrodas ebreju kvartāls, rietumos – kristiešu kvartāls, vairāk uz dienvidiem – armēņu kvartāls, un visplašākais ir musulmaņu kvartāls. Pēdējā atrodas musulmaņiem trešā svētākā vieta – Klints mošejas kupols, kā arī daudzas kristiešiem svētas vietas: Kalvārijas ceļš, Šaustīšanas klosteris, Sv. Annas baznīca, u.c.

Svētdien, 25. maijā, vēl būdams Palestīnā, pāvests pēc lūgšanas „Debesu Karaliene, priecājies” devās uz franciskāņu vadīto svētceļnieku māju, kur ieturēja pusdienu maltīti kopā ar vairākām palestīniešu ģimenēm. Viesu vidū bija kāda ģimene no Jeruzalemes ar diviem nu jau pieaugušiem dēliem. Šīs ģimenes trešais dēls un brālis ir uz mūžu ieslodzīts izraēliešu cietumā. Kāds cits pāris pārstāvēja tās daudzās ģimenes, kurām ir liegta satikšanās, jo sieva ir no Jeruzalemes, bet vīrs no Betlēmes. Kopā ar Francisku pusdienoja arī divi jaunieši. Viens no viņiem nevar saņemt identitātes dokumentu, bet otrs – bijušais narkomāns. Pēcpusdienā, pēc īsa atpūtas brīža, pāvests privāti apmeklēja Kristus Dzimšanas grotu. Vizītes Palestīnā pēdējais notikums bija tikšanās ar bēgļu nometņu bērniem. Svētais tēvs viņus mudināja vienmēr raudzīties uz priekšu, strādāt un cīnīties, lai iegūtu to, pēc kā ilgojas viņu sirds. „Tomēr paturiet prātā vienu lietu, proti, vardarbību nevar uzvarēt ar vardarbību! Vardarbību var uzvarēt tikai ar mieru!”, uzsvēra Francisks.

J. Evertovskis / VR

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta