Francisks Ammānas stadionā: apskauju jūs visus Svētajā Garā!

„Atrodamies netālu no vietas, kur Svētais Gars nonāca pār Jēzu Nācarieti, pēc tam, kad Jānis Viņu kristīja Jordānas upē,” teica pāvests Svētās Mises dalībniekiem Ammānas stadionā. Jordānijas zemes viesis izteica pateicību Dievam, ka viņam ir lemts šeit atrasties kā svētceļniekam un kopā ar visiem meditēt par Svēto Garu, par to, ko Viņš paveic Kristū un mūsos, un ko īsumā varam apzīmēt ar trim vārdiem – sagatavo, svaida un sūta.

„Kristības brīdī,” teica Francisks, „Gars nonāk pār Jēzu, lai sagatavotu Viņu pestīšanas misijai – misijai, ko raksturo pazemīga kalpa stils, kas ir gatavs dalīties un ziedot sevi bez atlikuma.” Pāvests paskaidroja, ka Svētais Gars, kurš ir klātesošs jau kopš pestīšanas vēstures sākumiem, Jēzū darbojās kopš Viņa ieņemšanas. Pēc tam Gars darbojās Simeonā un Annā, Jēzus prezentēšanas brīdī svētnīcā. Svētā Gara iedvesmoti, viņi abi saprot, ka mazais Bērns viņu priekšā ir visas tautas gaidītais. Simeona un Annas pravietiskajā attieksmē izpaužas tikšanās prieks ar Pestītāju un zināmā veidā īstenojas sagatavošanās Mesijas tikšanās brīdim ar tautu. Pāvests vērsās pie klātesošajiem Ammānas stadionā, kuru vidū bija gan dažādu kristīgo denomināciju, gan arī islāma reliģijas pārstāvji:

„Dažādas Svētā Gara iejaukšanās veido daļu no harmoniskas darbības, no vienīgā dievišķās mīlestības projekta. Svētā Gara misija ir nodibināt harmoniju – Viņš pats ir harmonija, un veidot mieru dažādos kontekstos un starp dažādiem subjektiem. Cilvēku dažādība nedrīkst kalpot par atteikšanās iemeslu un radīt šķēršļus, jo dažādība vienmēr nozīmē bagātību. Tāpēc šodien ar dedzīgu sirdi lūgsim Svēto Garu, aicinot Viņu sagatavot miera un vienotības ceļu!”

„Otrkārt,” teica pāvests, „Svētais Gars svaida. Viņš iekšēji svaidīja Jēzu, un svaida mācekļus, lai viņiem būtu tādas pašas jūtas kā Jēzum, un lai viņi savā dzīvē varētu uzņemties attieksmi, kas veicina mieru un kopību.” Svētais tēvs turpināja:

„Līdz ar Svētā Gara svaidīšanu mūsu cilvēcību iezīmē Jēzus Kristus svētums un dara mūs spējīgus mīlēt brāļus ar to pašu mīlestību, ar kādu mūs mīl Dievs. Tāpēc ir nepieciešams izrādīt pazemības, brālības, piedošanas, izlīgšanas žestus. Šie žesti ir patiesa, stabila un ilgstoša miera priekšnosacījums.”

„Visbeidzot,” teica pāvests, „Svētais Gars mūs sūta. Jēzus ir sūtītais, Viņš ir Tēva Gara piepildīts. Tā paša Gara svaidīti, arī mēs esam sūtīti kā vēstneši un miera liecinieki.” Ļaužu piepildītajā Ammānas stadionā Francisks uzsvēra:

„Mieru nav iespējams nopirkt. Tā ir dāvana, kas pacietīgi jāmeklē un prasmīgi jāceļ ar mazu un lielu žestu palīdzību mūsu ikdienas dzīvē. Miera ceļu var nostiprināt, ja atzīsim, ka visiem mums ir tās pašas asinis un ka mēs veidojam daļu no cilvēces dzimuma. Ja neaizmirsīsim, ka mums ir vienīgais debesu Tēvs un ka mēs visi esam Viņa bērni, kas ir veidoti pēc Viņa attēla un līdzības.”

„Šai Garā,” turpināja pāvests, „apskauju jūs visus – patriarhu, brāļus bīskapus, priesterus, konsakrētās personas, ticīgos lajus, daudzos bērnus, kas šodien saņem pirmo Svēto Komūniju un viņu ģimenes locekļus. Mana sirds vēršas arī pie daudzajiem kristiešu bēgļiem, kas nāk no Palestīnas, no Sīrijas un Irākas. Nesiet savām ģimenēm un kopienām manu sveicienu un manu tuvību!”

Noslēgumā pāvests atgādināja, ka Svētais Gars ir nonācis pār Jēzu Jordānas krastos un uzsācis savu pestīšanas darbu, lai atbrīvotu pasauli no grēka un nāves. Francisks aicināja lūgt Svēto Garu, lai Viņš sagatavo sirdis brāļu satikšanai, neraugoties uz ideju, valodas, kultūras, reliģijas atšķirībām. Lai Viņš svaida visu mūsu būtību ar savas žēlsirdības eļļu, kas dziedē kļūdu, nesapratnes, pretrunu nestos ievainojumus. Lai Viņš vada mūs ar pazemību un lēnprātību pa darba pilnām, bet auglīgām miera meklējumu takām.

I. Šteinerte/VR