„Kristieša veselību var redzēt pēc viņa prieka,” teica pāvests ceturtdienas rīta Svētajā
Misē. Viņš apgalvoja arī, ka prieks ir kristieša zīmogs un nav iespējams, ka īsts
kristietis būtu bēdīgs. Tas, kas mūs māca mīlēt un piepilda ar prieku, ir Svētais
Gars.
Pāvests atgādināja, ka Jēzus, pirms uzkāpt debesīs, stāstīja daudzas
lietas, bet vienmēr uzkavējās pie trim atslēgas vārdiem – miers, mīlestība un prieks.
Par mieru Viņš teica, ka Viņš nedod tādu mieru, kādu dod pasaule, bet dod mieru uz
visiem laikiem. Par mīlestību daudzreiz atgādināja bausli, ka ir jāmīl Dievs un tuvākais.
Šīsdienas Evaņģēlijā Jēzus par mīlestību saka jaunu lietu – „ne tikai mīliet, bet
palieciet manā mīlestībā”. Francisks norādīja:
„Kristīgais aicinājums ir šāds:
palikt Dieva mīlestībā, proti, elpot un dzīvot no tās skābekļa, dzīvot no tās gaisa.
Palikt Dieva mīlestībā! Un ar to noslēdzas Viņa saruna par mīlestību. Un kāda ir Viņa
mīlestība? „Kā Tēvs mani ir mīlējis, tā es jūs mīlu”. Tā ir mīlestība, kas nāk no
Tēva. Mīlestības attiecības starp Viņu un Tēvu ir arī mīlestības attiecības starp
Viņu un mums. Un mums Viņš prasa palikt šajā mīlestībā, kas nāk no Tēva”.
Pāvests
apliecināja, ka mīlestība nenāk no pasaules, tā nāk no Tēva. Turpinot, Francisks pakavējās
pie Jēzus aicinājuma: „Palieciet manā mīlestībā!” Zīme tam, ka mēs paliekam Jēzus
mīlestībā, ir glabāt baušļus. Nepietiek ar to, ka tiem sekojam. „Kad mēs paliekam
mīlestībā, tad baušļi nāk paši no sevis, no mīlestības,” paskaidroja Francisks. Mīlestība
dabiskā veidā liek pildīt baušļus. Baušļos ir rodama mīlestības sakne un tā ir kā
vienas ķēdes posms – Tēvs, Jēzus, mēs. Pāvests pievērsa uzmanību priekam:
„Prieks
ir kristieša atšķirības zīme. Kristietis bez prieka ir vai nu nekristietis, vai arī
slims. Nav cita izskaidrojuma! Ar viņa veselību kaut kas nav kārtībā! Kristīgā veselība
– tas ir prieks! Kādreiz teicu, ka ir kristieši, kuru seja izskatās kā etiķī mērcēts
asais pipars… Vienmēr šāda seja! Tāda pati ir arī dvēsele, un tas ir slikti! Tie nav
kristieši! Kristietis bez prieka, nav kristietis. Prieks ir kristieša zīmogs. Arī
sāpēs, ciešanās, pat vajāšanās”.
Par pirmajiem mocekļiem ir teikts, ka viņi
gāja moceklībā gluži tāpat kā ietu uz kāzām. Pāvests sacīja, ka tas ir kristīgais
prieks, kas palīdz saglabāt mieru un mīlestību. Miers, mīlestība, prieks – „trīs vārdi,
ko mums atstāj Jēzus. Un kas nodrošina šo mieru, šo mīlestību, kas dod mums prieku?
„Tas ir Svētais Gars,” atbildēja pāvests.
„Lielais mūsu dzīves aizmirstais!
Man ir vēlēšanās katram no jums pajautāt, bet to nedarīšu – pajautāt, cik no jums
lūdzaties uz Svēto Garu? Neceliet rokas… Tas ir lielais aizmirstais, lielais aizmirstais!
Bet Viņš taču ir dāvana, kas dod mieru, kas mūs māca mīlēt un kas piepilda ar prieku.
Lūgšanā esam prasījuši Kungam: „Glabā savu dāvanu!” Esam lūguši žēlastību, lai Kungs
glabā mūsos Svēto Garu. Lai Kungs dod šo žēlastību – vienmēr glabāt Svēto Garu mūsos,
to Garu, kas mūs māca mīlēt, kas piepilda ar prieku un dod mieru”.