Ģimene, darbs un imigrācija – tās ir trīs prioritātes, uz kurām norādīja pāvests,
uzrunājot Itālijas bīskapus. Pirmdien, 19. maijā, Vatikānā sākās Itālijas Bīskapu
konferences 66. ģenerālā asambleja. Pirmo reizi tās darbus atklāja nevis, kā līdz
šim bija ierasts, konferences vadītājs, bet pats pāvests. Savā garajā uzrunā viņš
pievērsās bīskapa misijai un norādīja uz jau minētajām trīs kalpošanas prioritātēm.
Kas man ir Jēzus? Kādu es redzu Baznīcu? Vai es kā gans esmu tās dēls? Vai man patiesi
rūp, lai plašajā pasaules laukā tiktu sēta labā sēkla? – šos un citus jautājumus Francisks
uzdeva klātesošajiem bīskapiem.
Pāvests viņiem atgādināja, ka bīskapa galvenā
misija, īstenībā, ir lūgšana. Ja lūgšanu dzīvē iestājas remdenums, Baznīcas gans pakļauj
sevi riskam, proti, viņš sāk kaunēties no Evaņģēlija. Tāpat kā visi cilvēki, arī bīskaps
ir pakļauts dažādiem kārdinājumiem – remdenumam, viduvējībai, iedomībai, kārdinājumam
balstīties uz cilvēciskajiem resursiem un struktūrām, kārdinājumam padoties skumjām,
kas kļūst par radošās darbības šķērsli, ienes neapmierinātību un traucē auglīgi strādāt
savas tautas labā. Tāpēc bīskapa pienākums ir nemitīgi meklēt Kristu, tiekties pēc
Viņa, raudzīties uz Viņu un staigāt Viņa klātienē.
Atsaucoties uz sava priekšgājēja,
pāvesta Pāvila VI teikto, Francisks atgādināja, ka vitāli svarīgs jautājums ir rūpes
par Baznīcas vienotību. Ja trūkst vienotības, tad tas ir skandāls. Tas ir ieļaunojums.
Tā ir herēzija, kas izkropļo Kristus vaigu un nodara kaitējumu Baznīcai. „Nekas nevar
attaisnot šķelšanos”, uzsvēra Svētais tēvs. Viņš brīdināja bīskapus nepadoties karjerismam
un ambīcijām, kas noved pie dažādiem strāvojumiem un spārnojumiem. Lai veicinātu vienotību,
svarīga ir koleģialitāte un dalīšanās. „Esiet par vienotības ieraugu!”, mudināja Francisks
Itālijas bīskapus. Viņš tos aicināja būt žēlsirdīgiem, vienkāršiem un sirsnīgiem.
Ganam jābūt tuvam savam ganāmpulkam. Bīskapam jābūt tuvam arī saviem priesteriem un
jāprot saskatīt viņu vajadzības un gaidas.
Svētais tēvs norādīja, ka bīskapa
klātbūtne ir īpaši svarīga ģimenēm, bezdarbniekiem un migrantiem. Ģimeni, kas ir sabiedrības
pamatšūniņa, šodien apdraud individuālisms un pagaidu loģika. Bīskapi ir aicināti
atklāt tās skaistumu un centrālo lomu, aizstāvēt dzīvību no ieņemšanas brīža līdz
cilvēka dabiskajai nāvei, palīdzēt vecākiem viņu grūtajā bērnu audzināšanas darbā,
atbalstīt tos, kuri ir emocionāli ievainoti un jūtas sakauti. Pavests mudināja bīskapus
atbalstīt arī bezdarbniekus, kuri nezina kā pabarot savu ģimeni, un tos, kuri nezina
kā paglābt no bankrota savu uzņēmumu. Šodien dramatiskā situācijā atrodas gan daudzi
strādnieki, gan arī uzņēmēji. Lai kaut kas mainītos uz labo pusi, vajadzīga visu atbildīga
rīcība. „Kā Baznīca, palīdzēsim nepadoties rezignācijai”, sacīja Svētais tēvs, mudinot
klātesošos uz solidaritāti ar visiem tiem, kuri cieš, tai skaitā, migrantiem. Pēdējie
bēg projām no savas zemes, lai glābtos no vajāšanām, vai tādēļ, ka neredz savai dzīvei
nekādas perspektīvas. „Žēlsirdīgā mīlestība, kādu daudzi cilvēki apliecina, ir arī
mūsu dzīves veids”, uzsvēra pāvests, norādot, ka tieši pateicoties šim mīlestības
dinamismam, Evaņģēlija mācība aizsniegs aizvien plašāku cilvēku loku.
J. Evertovskis
/ VR
Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta