„Lai pazītu Jēzu, nepietiek ar idejām, bet ir jālūdzas ar sirdi, Viņš ir jāsvin un
jāatdarina,” teica pāvests šīrīta Svētajā Misē. Svētais tēvs atkārtoti aicināja lasīt
Evaņģēliju, kas dažreiz ir pilns ar putekļiem, jo nekad netiek atvērts.
Komentējot
Jēzus apgalvojumu „Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība,” pāvests uzsvēra, ka Jēzus
pazīšana ir mūsu dzīves vissvarīgākais darbs. Uz jautājumu: Kā varam pazīt Jēzu, dažreiz
dzird atbildi: „Studējot!” „Tas ir tiesa,” teica pāvests, „Ir jāstudē katehisms, taču
ar studijām vien nepietiek, lai pazītu Jēzu.” Francisks apgalvoja, ka ir arī tādi,
kas domā, ka ar idejām, tikai ar idejām, var nonākt pie Jēzus pazīšanas. Tā domāja
arī daži pirmie kristieši. Taču beigās viņi nonāca savu domu gūstā:
„Tikai
idejas vien nedod dzīvību, un tie, kas iet pa šo ceļu, nonāk labirintā, no kura nespēj
vairs iziet. Tāpēc kopš Baznīcas sākumiem ir pastāvējušas herēzijas. Hērēzijas ir
lūk, kas: censties saprast, kas ir Jēzus tikai ar mūsu prātu un mūsu gaismu vien.
Kāds dižs angļu rakstnieks ir teicis, ka herēzija ir ideja, kas kļuvusi traka. Un
tā tas ir! Kad idejas kļūst trakas … tad tas nav ceļš!”
„Lai pazītu Jēzu,”
apgalvoja pāvests, „ir jāatver trīs durvis”:
„Pirmās durvis: lūgt Jēzu. Ziniet,
ka studijas bez lūgšanas neder. Lūgt Jēzu, lai labāk Viņu pazītu. Lieli teologi teoloģiju
praktizē ceļos. Lūgt Jēzu! Un ar studijām, ar lūgšanu nedaudz tam tuvojamies. Taču
bez lūgšanas nekad Jēzu nepazīsim! Nekad! Nekad! Otrās durvis: svinēt Jēzu. Nepietiek
ar lūgšanu, ir vajadzīgs svinēšanas prieks. Svinēt Jēzu Viņa sakramentos, jo tajos
Viņš dod mums dzīvību, dod spēku, dod barību, dod mierinājumu, dod derību, dod misiju.
Bez sakramentu svinēšanas, mēs netiksim pie Jēzus pazīšanas. Tas ir tas, kas piemīt
Baznīcai, proti, svinēšana. Trešās durvis: atdarināt Jēzu. Ņemt Evaņģēliju: ko ir
darījis Viņš, kāda bija Viņa dzīve, ko Viņš mums ir teicis, ko mācījis, un censties
Viņu atdarināt”.
„Ienākt pa šīm trim durvīm” turpināja pāvests, nozīmē ienākt
Jēzus noslēpumā. Tikai tad, kad esam spējīgi ienākt Viņa noslēpumā, varam pazīt Jēzu.
Taču nevajag baidīties ienākt Jēzus noslēpumā. Tas nozīmē lūgties, svinēt un atdarināt.
Un tā atradīsim ceļu, lai ietu pretim patiesībai un dzīvībai”. Pāvests nāca klajā
ar šādu ierosinājumu:
„Šodien, dienas laikā varam padomāt, kā darbojas lūgšanas
durvis manā dzīvē: taču tai ir jābūt lūgšanai no sirds, nevis papagaiļa lūgšanai!
Kā man sokas ar sirds lūgšanu? Kā sokas ar kristīgo svinēšanu manā dzīvē? Un kā sokas
ar Jēzus atdarināšanu manā dzīvē? Kā Viņš ir jāatdarina? Vai tu patiešām, to neatceries?
Tas ir tāpēc, ka Evaņģēlija grāmata tev ir pilna ar putekļiem, jo nekad netiek atvērta!
Paņem Evaņģēlija grāmatu, atver to un atradīsi, kā atdarināt Jēzu! Padomāsim par šīm
trim durvīm, kā tās darbojas mūsu dzīvē un tas nāks par labu visiem”.