Kāda ir sekulārinstitūtu misija?

Ja jums ir sveša mūsdienu pasaule, jo uzturaties tikai tur, kur paši jūtaties ērti, tad jums ir steidzami jāatgriežas! – ar šādu norādi Francisks vēršas pie Itālijas sekulārinstitūtu locekļiem. Tie ir konsekrētie ļaudis – laji un priesteri, kuri dzīvo pasaulē vai nu vieni paši vai nelielās kopienās bez ārējām atšķirības zīmēm un strādā katrs savā vietā un profesijā. 10. maijā viņi ieradās audiencē pie pāvesta. Iepriekš sagatavoto uzrunu klātesošie saņēma raksti. Svētais tēvs veltīja tiem dažus spontānus vārdus. Viņš apliecināja, ka ir vajadzīga drosme, lai šādi dzīvotu pasaulē, tas ir, lai dzīvotu tā kā visi ļaudis, strādātu savu darbu un vienlaikus saglabātu kontemplatīvo dimensiju. Šie ļaudis ir aicināti būt tur, kur izšķiras ne tikai atsevišķu cilvēku, bet visas sabiedrības mūžīgais liktenis. Viņi ir aicināti saskatīt gan laicīgo lietu skaistumu, gan arī sabiedrības grēkus, šķelšanās un visādas citādas nebūšanas. Viņi ir aicināti būt tur, kur viss izšķiras – politikā, ekonomikā, audzināšanas darbā, ģimenē – un ienest visur transcendento.

„Jūsu aicinājums pēc savas dabas ir aicinājums uz āru ne tikai lai ietu pie citiem, bet arī un it sevišķi lai dzīvotu tur, kur dzīvo ikviens cilvēks”, sekulārinstitūtu locekļiem veltītā uzrunā raksta Francisks. „Jūs esat bagāti tikai ar Dieva mīlestības pieredzi”, viņš uzsver. Tieši pateicoties šai pieredzei, konsekrētie ļaudis kļūst par Evaņģēlija ieraugu, pārveidojot sabiedrību, kurā tie dzīvo. Svētais tēvs atgādina, ka šie ļaudis dzīvo pasaulē, bet nav no pasaules. Viņi nes sevī un atklāj citiem kristīgās vēsts pašu būtību, proti, Tēva mīlestību, kas atpestī cilvēku. „Jūs esat pasaules sirdī ar Dieva sirdi”, lasām tekstā.

Uzrunas turpinājumā pāvests atgādina, ka sekulārinstitūtu locekļi nedrīkst būt vienaldzīgi ne pret vienu cilvēku. Viņiem jāinteresējas par katru personu un tās visdziļākajām ilgām, kas nereti paliek neizteiktas vai nomaskētas. Dieva mīlestība, ko paši ir piedzīvojuši, ir tā, kas šiem ļaudīm dod spēku būt līdzās visiem cilvēkiem ar visu sirdi un dvēseli, atbildēt uz viņu jautājumiem, viņu gaidām un vajadzībām, un dziedēt viņu brūces. Vienu vārdu sakot, konsekrētie ļaudis ir aicināti „saskatīt un prast pieskarties sava brāļa miesai”, atbalstīt to garīgi un fiziski. Ja viņi to neprot, ja viņiem šī pasaule ir sveša, tad steidzami vajadzīga atgriešanās.

Francisks norāda, ka Itālijā ir vislielākais sekulārinstitūtu un to locekļu skaits. Viņi ir tie, kas dod cerību jauniešiem, palīdz sirmgalvjiem, atver ceļus uz nākotni, visur izplata mīlestību. Pāvests aicina klātesošos nekad neapstāties, vienmēr iet uz priekšu pa šīs pasaules ceļiem un dalīties ar citiem ticības skaistumā. Labāk iet lēnām nekā stāvēt uz vietas. Katrs no šiem ļaudīm var dot ļoti vērtīgu artavu, palīdzot mūsdienu cilvēkiem atrast Dievu. Vēršoties pie audiences dalībniekiem mutiski, Svētais tēvs mudināja viņus vienmēr dzīvot ar cerību, kas nekad nepieviļ.

J. Evertovskis / VR


Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta