Daudzreiz esam kā fabrika, kas ražo šķēršļus, lai cilvēki netiktu pie žēlastības

„Tam, kurš Baznīcā ir aicināts administrēt Sakramentus, ir jāatstāj vieta Dieva žēlastībai un viņš nedrīkst likt birokrātiska rakstura šķēršļus,” norādīja pāvests ceturtdienas rīta Svētajā Misē. Viņš atgādināja, ka tas, kurš evaņģelizē, ir Dievs. Šo patiesību pāvests Francisks izcēla kā pretstatu birokratizācijas pārmērībām, kas Baznīcā var aizšķērsot cilvēku tuvināšanos Dievam. Piemērs, pēc kura vadīties, ir apustulis Filips, kurš šīsdienas lasījumam paredzēto Apustuļu darbu fragmentā izgaismo trīs labās īpašības, kurām ir jāpiemīt kristietim. Tās ir paklausība Svētajam Garam, dialogs, uzticība žēlastībai. Pirmā izpaužas brīdī, kad Svētais Gars liek Filipam pārtraukt viņa aktivitātes un sasniegt Etiopijas ķēniņienes galminieku, kurš ceļo no Jeruzalemes uz Gazu.

„Filips paklausa. Viņš ir paklausīgs Kunga aicinājumam. Bez šaubām, viņš atstāja daudzas lietas, kuras viņam bija jādara, jo tā laika apustuļi bija ļoti nodarbināti ar evaņģelizāciju. Viņš atstāj visu un iet. Un tas mums liek saskatīt, ka bez šīs paklausības Dieva balsij neviens nevar evaņģelizēt, neviens nevar sludināt Jēzu Kristu: labākajā gadījumā viņš sludinās pats sevi. Tas, kurš aicina, ir Dievs. Dievs Filipam liek uzsākt gājumu. Un Filips iet. Viņš ir paklausīgs.”

Filipam tikšanās ar etiopiešu galminieku kļūst par izdevību sludināt Evaņģēliju. Taču šī sludināšana nav kāda no augšas nokritusi, uzspiesta mācība. Pāvests teica, ka tas ir dialogs, ko apustulis uzsāk, respektējot sava sarunu biedra garīgo jūtīgumu, kurš lasa pravieša Isaja uzrakstīto, bet nespēj to saprast:

„Nav iespējams evaņģelizēt bez dialoga. Nav iespējams! Jo tev ir jāsāk tieši no turienes, kur atrodas cilvēks, kurš jāevaņģelizē. Cik tas ir svarīgi! Bet, tēvs, tiek pazaudēts daudz laika, jo katram ir sava vēsture, viņš jau ir atnācis ar to, katram ir savi uzskati… Tiek pazaudēts laiks… Taču daudz vairāk laika Dievs pazaudēja pasaules radīšanā un Viņš to izveidoja lieliski! Dialogs… Zaudēt laiku cita cilvēka labā ir svarīgāk, jo tas cilvēks ir tas pats, ko Dievs vēlas, lai tu evaņģelizē, ka tu viņam nes vēsti par Jēzu. Taču tev šis cilvēks ir jāevaņģelizē tāds kāds viņš ir, nevis tāds, kādam viņam ir jābūt. Jāevaņģelizē tāds, kāds viņš ir šobrīd!”

Filipa vārdi etiopiešu galminiekā raisa vēlēšanos būt kristītam un tā arī notiek pie pirmās ūdens krātuves, kas pagadās ceļā. Filips administrē Kristību etiopietim, viņš to ieved Dieva rokās, Viņa žēlastībā. Un šis galminieks, savukārt, būs spējīgs pamodināt ticību citos. Pāvests atzīmēja, ka tas, iespējams, palīdzēs labāk saprast, ka īstais evaņģelizētājs ir Dievs. Svētais tēvs aicināja:

„Padomāsim par šiem trim evaņģelizācijas brīžiem: paklausību evaņģelizēt, darīt to, ko prasa Dievs; veikt dialogu ar cilvēkiem – taču dialogu, kas sākas no turienes, kur viņi atrodas šobrīd. Trešais brīdis – paļauties uz žēlastību. Žēlastība ir svarīgāka par visām birokrātiskām padarīšanām. Atcerēsimies to! Mēs Baznīcā daudzreiz esam kā fabrika, kas ražo šķēršļus, lai cilvēki netiktu pie žēlastības. Lai Kungs to palīdz saprast!”

I. Šteinerte/VR