Pāvests apmeklē Sv. Staņislava baznīcu un kopā ar poļu ticīgajiem pateicas par svēto Jāni Pāvilu II

Maija mēneša pirmajā svētdienā pāvests Francisks apmeklēja Romas Sv. Staņislava baznīcu, kas atrodas dažu soļu attālumā no Venēcijas laukuma. 1982. gadā bīskapam un moceklim veltītā kulta vieta ieguva poļu nacionālās draudzes statusu. Tā organizē svētceļojumus uz Dievišķās Mīlestības svētnīcu, San Džovanni Rotondo, Asīzi, Montekasīno, kā arī ekskursijas pa Romu profesionālu gidu vadībā. 4. maija priekšpusdienā Svētā Staņislava baznīcā pāvests vadīja dievkalpojumu un tikās ar šīs draudzes ticīgajiem. „Euharistijas svinības bija Franciska un visu mūsu tautiešu pateicība par Jāņa Pāvila II svētumu. Tas bija liels un svarīgs notikums. Pie mums viesojās apustuļa Pētera pēctecis, pāvests, kas ir Baznīcas vienotības zīme,” teica baznīcas rektors, priesteris Pāvils Ptašniks. Tāpat kā svētdien notikušo kanonizācijas ceremoniju Svētā Pētera laukumā, tā arī šo tikšanos translēja Vatikāna Radio.

Jēzus gāja kopā ar diviem mācekļiem no Emausas. Arī mēs varam būt „augšāmceltie ceļinieki,” kuri mierina skumjos un lauž ar viņiem maizi, homīlijā teica Francisks, piebilstot, ka Jānis Pāvils II bija klints, kas balstījās uz Lielās Klints – Jēzus Kristus.

„Skumju un nomāktības brīžos viņš nezaudēja cerību, jo viņa ticības skatiens vienmēr bija vērsts uz Dievu, – teica Francisks. – Šadā veidā viņš bija klints, pamats šai kopienai, kas šeit lūdzas, klausās Dieva Vārdu, sagatavojas sakramentu pieņemšanai un tos svin, uzņem un rūpējas par trūkumcietējiem, dzied un priecājas un no šejienes dodas uz Romas perifērijām. Brāļi un māsas, jūs esat daļa no tautas, kas savas vēstures gaitā ir pieredzējusi daudzus smagus un sāpīgus brīžus. Poļu tauta labi zina, ka ceļš uz godību ved cauri ciešanām un krustu. Un zina ne jau tādēļ, ka to būtu iemācījusies, bet gan pati pieredzējusi. Svētais Jānis Pāvils II, savas dzimtās zemes cienīgais dēls, gāja pa šo ceļu. Viņš bija pilnīgi vienots ar Dievu. Tāpēc viņa „miesa atdusas cerībā.””

Francisks, kā parasti, uzdeva jautājumu, vai arī mēs gribam iet šo ceļu? Šis jautājums tika uzdots Romā dzīvojošajiem poļu ticīgajiem, tiem, kuri varbūt labāk par citiem izprot apustuļa Pētera aicinājumu: „Pavadiet bijībā savu uzturēšanās laiku svešumā!”

„Tā ir taisnība, ka mēs visi esam ceļā, tomēr mums nav jāapmaldās. Mēs esam ceļā un zinām savu mērķi, bet tas, kurš to nezina, jūtas apjucis. Mēs esam svētceļnieki nevis klejotāji – kā to bieži atkārtoja svētais Jānis Pāvils II. Izgājuši no Jeruzalemes divi mācekļi klejoja, jo nezināja uz kurieni iet, bet atgriezās jau kā cerības liecinieki, jo savā ceļā bija satikuši augšāmcelto Ceļinieku, Jēzu, kurš vienmēr iet kopā ar mums. Jēzus arī šodien ir kopā ar mums! Viņš ir mūsu vidū! Viņš ir kopā ar mums savā Vārdā un Euharistijas noslēpumā. Augšāmceltais Ceļinieks iet kopā ar mums.”

Sv. Staņislava baznīca bija ļaužu pārpildīta. Vairāki tūkstoši ticīgo stāvēja ārpusē, sekojot dievkalpojuma norisei ar televīzijas ekrāna starpniecību. Pēc Svētās Mises pāvests apsveica gan baznīcā, gan ārpus tās sapulcējušos ticīgos. Draudze viņam uzdāvināja Žēlsirdīgā Jēzus svētgleznas kopiju. „Tas ir mana ceļojuma uz Poliju pirmais posms,” – savu vizīti svētā Staņislava baznīcā rezumēja Francisks. Atgādinām, ka pāvests apmeklēs Poliju 2016. gada vasarā, lai piedalītos Pasaules Jauniešu dienu svinībās, kas notiks Krakovā.

S. Krivteža / VR


Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta