Jānis XXIII un Jānis Pāvils II pasludināti par svētiem. Tas bija bezprecedenta notikums.
Pirmo reizi vēsturē pāvests kanonizēja divus savus priekšgājējus un pirmo reizi vēsturē
svinībās piedalījās divi pāvesti. Emeritētā pāvesta Benedikta XVI ierašanās brīdī
laukumā atskanēja aplausi. Pēc kanonizācijas formulas nolasīšanas tika atnestas jauno
svēto relikvijas. Relikviāriju ar Jāņa Pāvila II asiņu ampulu nesa ar svētā pāvesta
aizbildniecību izdziedinātā Floribeta Mora Diaza no Kostarikas, bet māsa M. Simona
Pjēra, kura tika izdziedināta no Parkinsona slimības, lasīja ticīgo lūgšanu franču
valodā. Savukārt svētā Jāņa XXIII relikvijas nesa četri viņa ģimenes locekļi.
Aptuveni
40 cm lielā, roku darinātā, sudrabotā un apzeltītā bronzas relikviārijā ievietots
un ticīgo godināšanai izstādīts neliels Jāņa XXIII ādas gabaliņš. Tāpat kā beatifikācijas
arī kanonizācijas laikā Jāņa Pāvila II relikvijas bija maza asiņu ampuliņa. Asinis
tika paņemtas svētā dzīves pēdējās dienās. Tā kā netika izmantotas pārliešanai, kā
tas bija iepriekš paredzēts, tās tika saglabātas četrās mēģenēs. Divas palika kardināla
Staņislava Dziviša, divas – Svētā Krēsla rīcībā.
Katoliskajā Baznīcā svēto
relikvijas tikušas godinātas visos laikos. Vārds „relikvijas”, kas tulkojumā no latīņu
valodas nozīmē „atliekas”, attiecas, pirmkārt, uz svēto miesu, otrkārt, uz dažādiem
priekšmetiem, ar kuriem viņi bijuši kontaktā. Tās ir taustāmas un redzamas zīmes,
kurām ir garīga vērtība.