Jāņa XXIII garīgais mantojums

Pieci pontifikāta gadi un astoņas enciklikas – tas ir Jāņa XXIII garīgais mantojums. Vislielāko uzmanību pasaule pievērsa pāvesta pēdējai enciklikai “Pacem in terris”, kas publicēta īsi pirms viņa nāves 1963. gadā. Savās enciklikās Labais pāvests norādīja daudzus jaunus ceļus, pa kuriem vēlāk gāja viņa sasauktais Vatikāna II koncils. 1959. gada jūnijā publicētajā enciklikā “Ad Petri Cathedram” (“Pētera sēdeklī”) Jānis XXIII norādīja uz sava pontifikāta galveno mērķi – veicināt patiesību, vienotību un mieru. Viņš pauda pārliecību, ka visa ļaunuma iemesls ir patiesības nezināšana, tās noniecināšana un atmešana. Jau tolaik Romas bīskaps analizēja plašsaziņas līdzekļu lielo ietekmi uz sabiedrības mentalitāti, rakstot, ka radio un televīzija nereti kļūst daudziem cilvēkiem, īpaši jauniešiem, par “pamudinājumu uz ļauno.” “Sliktas un melu pilnas preses vietā ir jāliek labu un patiesību sludinošu presi. Radio raidījumus, kino un televīzijas programmas, kas mudina uz grēku, ir jānomaina ar citām programmām, kurās tiktu aizstāvēta patiesība un morālās vērtības,” savā pirmajā enciklikā rakstīja Jānis XXIII.

1959. gada jūlijā klajā nāca pāvesta A. Ronkalli otrā enciklika “Sacerdotii Nostri Primordia”. Dokuments publicēts svētā Jāņa Vianeja nāves 100 gadu jubilejas ietvaros. Jānis XXIII norāda uz Arsas prāvesta dedzību, askēzi, nabadzību, sirdsšķīstību un paklausību.

Enciklika “Grata Recordatio”, kas publicēta 1959. gada septembrī, veltīta Rožukroņa lūgšanai. Labais pāvests aicina ticīgos lūgties par Katolisko Baznīcu un tās misiju pasaulē. Tā paša gada novembrī klajā nāca dokuments “Princeps Pastorum”, kas veltīts Baznīcas misijas darbam. Jānis XXIII norāda arī uz kristīgo laju svarīgo lomu, mudina izplatīt kristīgo presi un ieviest “jaunu kristīgās sabiedrības kārtību.”

Lielu atsauksmi ieguva pāvesta piektā enciklika “Mater et Magistra” (“Māte un skolotāja”). Tā publicēta 1961. gadā, un ir viens no svarīgākajiem Baznīcas sociālās mācības dokumentiem. Jānis XXIII norāda uz mūsdienu pārmaiņām kristīgās mācības gaismā, kā arī runā par ekonomisko problēmu ietekmi uz mieru pasaulē.

Sestā enciklika “Aeterna Dei” (“Mūžīgā Dieva gudrība”) publicēta 1961. gada novembrī, un tas ir Jāņa XXIII veltījums savam priekšgājējam – pāvestam Leonam Lielajam. Dokumentā norādīts uz Baznīcas vienotību, kuras redzamā zīme ir Romas bīskaps.

1962. gada jūlijā nāca klajā enciklika “Poenitentiam Agere”. Tas ir raksts par iekšējās un ārējās gandarīšanas nepieciešamību kristieša ceļā uz ticības briedumu. Kā jau teicām, jaunā svētā visnozīmīgākais dokuments ir enciklika “Pacem in Terris” (“Miers virs zemes”). Tā publicēta 1963. gada 11. oktobrī. Pāvests aicina pasaules lielvaras atbruņoties un veicināt mieru starp tautām. Viņš norāda uz miera četriem pīlāriem: patiesību, taisnīgumu, mīlestību un brīvību, kā arī atgādina, ka visu cilvēku pienākums ir aizsargāt un veicināt mieru.

Dokumentā uzsvērts, ka “miers virs zemes, ko cilvēce ilgojas un meklē gadsimtiem, nekad nevar būt nodibināts un nodrošināts kā tikai ar dievišķās kārtības ievērošanu,” raksta Jānis XXIII. Viņš raksturo moderno laikmetu, ko izsaka trīs galvenie elementi. Vispirms strādnieki visā pasaulē pieprasa neizturēties pret tiem kā irracionāliem objektiem, ar kuriem birokrāti var patvaļīgi rīkoties. Otrkārt, sievietēm ir svarīga loma politiskajā jomā, viņas vairāk apzinās savu cieņu un atsakās būt uzskatītas par instrumentu. Visbeidzot modernā pasaule virzās uz jaunu sabiedriski-politisko sistēmu. Jānis XXIII atgādināja, ka valdības uzdevums ir radīt labvēlīgu atmosfēru, kurā katrs pilsonis var brīvi pildīt savus pienākumus, tiktu respektēta katras personas cieņa un tiesības,” pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados atzina Jānis XXIII. Viņš aicina valdības respektēt minoritāšu tiesības, veicināt solidaritāti.

Enciklikā “Miers virs zemes” vissvarīgākais punkts ir atbruņošanās, kas saistās ar 1962. gada Kubas krīzi, kad pieauga saspīlējums starp Padomju Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm. Pāvests rakstīja, ka “cilvēki dzīvo pastāvīgās bailēs, jo katrā acumirklī viņus var pārsteigt drausmīga vardarbība.” Jānis XXIII atgādina, ka ne jau bruņotiem spēkiem jāregulē attiecības starp valstīm, bet gan prāta gaismai, taisnīgumam, tiesībām un solidaritātei.”

S. Krivteža / VR