Romas jaunieši atklāj divu svēto pāvestu garīgo mantojumu

Roma intensīvi gatavojas Jāņa XXIII un Jāņa Pāvila II kanonizācijas svinībām, kas notiks jau pēc dažām dienām. Gaidot šo lielo notikumu, 22. aprīļa vakarā Svētā Jāņa Laterāna bazilikā sapulcējās Romas diecēzes jaunieši, lai piedalītos Vārda liturģijā. “Kādu garīgo mantojumu ir atstājuši divi svētie pāvesti mūsdienu jauniešiem?” Šis jautājums bija pārdomu galvenais temats. Liturģijā piedalījās arī abi kanonizācijas procesa postulatori – priesteris Slavomirs Oders un franciskāņu tēvs Džovandžuseppe Kalifani. “Jāņa XXIII dienasgrāmatā atrodam ierakstu, kas liecina, ka jau pusaudža gados viņš vēlējās būt svēts,” – saka tēvs Kalifani. – Labajam pāvestam bija spēja saskatīt Dieva klātbūtni pat vismazākajās lietās un meklēt visur labo. Pasaulei viņš bija gans un tēvs.”

“Gans un tēvs: šiem vārdiem ir jāizsaka manu bīskapa kalpojumu, - bieži mēdza atkārtot Jānis XXIII. Pāvests Francisks, tiekoties ar svētceļniekiem no Bergamo, norādīja tieši uz šo Ronkalli dzīves aspektu. Pasaule redzēja viņā ganu, jo pirmām kārtām bija tēvs. Viņa garīgumu raksturo arī divas citas iezīmes: paklausība un miers. Pirmo viņš īstenoja ar sev raksturīgo vienkāršību, cenšoties izpildīt uzticētos pienākumus. Viņš nebaidījās atstāt savu zemi, doties uz tālām valstīm, arī tur, kur nebija katoļu Baznīcas. Paklausība viņam palīdzēja pilnībā paļauties uz Dievu. Tas ir pāvesta Jāņa XXIII vienkāršības, labestības un miera avots. Viņa svētums balstās uz evaņģēliskās paklausības Dievam.”

S. Krivteža / VR