Ticība Kristum – neizsīkstošs mūsu ikdienas dzīves enerģijas avots
Atgriezties „Galilejā”, lai no jauna atklātu Kristībā saņemtās žēlastības nozīmi,
atkal sastaptu Jēzu mīlestības pilno skatienu un būtu par Viņa augšāmcelšanās lieciniekiem
– uz to ticīgos mudināja pāvests, svinot 19. aprīļa vakara dievkalpojumu. Lieldienu
vigīlijā Svētā Pētera bazilikā Francisks vadīja liturģijas svinības, kuru laikā nokristīja
10 dažādu tautību katehumenus. Jaunākajam – itālim – bija 7 gadi, bet vecākajam –
vjetnamietim – 58 gadi. Kristības sakramentu no Svētā tēva rokām saņēma 8 vīrieši
un 2 sievietes no Itālijas, Vjetnamas, Francijas, Baltkrievijas, Senegālas un Libānas.
Komentējot Evaņģēlija fragmentu par Jēzus augšāmcelšanos, Francisks norādīja, ka apustuļiem
adresētais Kristus aicinājums atgriezties Galilejā attiecas uz katru ticīgo. Augšāmcēlies
Jēzus aicina sievietes nebaidīties un paziņot apustuļiem, ka viņiem jāierodas Galilejā,
lai tur satiktu Kungu (sal. Mt 28, 5-8). „Galileja ir vieta, kur viss sākās. Tur atgriezties
nozīmē atgriezties pirmā paaicinājuma vietā”, skaidroja pāvests. „Jēzus gāja pa ezera
krastu, kur zvejnieki laboja tīklus. Viņš tos paaicināja, un tie, visu atstājuši,
sekoja Viņam. Atgriezties Galilejā nozīmē uz visu no jauna paskatīties no krusta un
uzvaras skatu punkta. Tas nozīmē no jauna paraudzīties uz visu – uz sprediķiem, brīnumiem,
jauno kopienu, entuziasmu un neveiksmēm, un pat uz nodošanu – noslēguma gaismā. Taču
šis noslēgums ir jauns sākums. Uz visu paraudzīties šī visaugstākā mīlestības akta
gaismā”.
Homīlijā Francisks precizēja divas lietas. Arī katram no mums ir
sava „Galileja” – „vieta”, kur iesākās sekošana Kristum. „Doties uz Galileju”, pirmkārt,
nozīmē no jauna atklāt savu Kristības žēlastību kā dzīvu avotu un smelt savā ticībā
un savā kristīgajā dzīvē jaunu enerģiju. Atgriezties Galilejā nozīmē atgriezties tur,
kur Dievs ar savu žēlastību man pieskārās pašā ceļa sākumā. Tas man dos gaismu šodienai,
lai es ik dienas apgaismotu un sasildītu tos savus brāļus un māsas, kuri man dzīvo
apkārt. Otrkārt, raugoties uz kristīgo dzīvi pēc Kristības, pastāv arī vēl kāda –
eksistenciālāka „Galileja”. Šeit runa ir par personīgās tikšanās ar Jēzu Kristu pieredzi.
Jēzus mani ir aicinājis Viņam sekot un piedalīties Viņa misijā. Tāpēc „atgriezties
Galilejā” nozīmē paturēt prātā satikšanos ar Jēzu, to mirkli, kad Viņa acu skatiens
sastapa manējo, kad Viņš mani uzlūkoja ar mīlestību, ļāva sajust, ka mani ļoti mīl.
Homīlijas noslēgumā pāvests piebilda: „Lieldienu Evaņģēlijs ir skaidrs. Mums
jāatgriežas Galilejā, lai satiktu augšāmcēlušos Jēzu un kļūtu par Viņa augšāmcelšanās
lieciniekiem. Tas nenozīmē doties atpakaļ. Tā nav nostaļģija. Tas nozīmē atgriezties
pie pirmās mīlestības, lai saņemtu un nestu visiem Jēzus iedegto uguni”. Svēto Misi
kopā ar Francisku koncelebrēja aptuveni 40 kardinālu. Vēsti par Kristus augšāmcelšanos
ieskandināja jau dievkalpojuma sākumā dziedātā „Glorija” laikā skanošie Svētā Pētera
bazilikas zvani.
J. Evertovskis / VR
Tekstu izmantošanas
gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta