Evaņģēlija gaismā mācīsimies cīnīties ar ļaunā gara kārdinājumiem – mudināja pāvests,
uzrunājot Vatikāna viesu namā uz rīta Svēto Misi sapulcējušos ticīgos. Viņš atzina,
ka mēs visi tiekam kārdināti, jo velns negrib, lai mēs kļūtu svēti. Kristīgā dzīve
ir cīņa ar ļauno. Arī Jēzus savas dzīves laikā cīnījās ar velnu. Kristus ieradās pasaulē,
lai uzvarētu šīs pasaules valdnieku. Francisks paskaidroja, ka velna kārdinājumiem
ir trīs īpatnības, ko mums vajadzētu labi zināt. Kā tad velns rīkojas, lai novērstu
mūs no Dieva ceļa? Vispirms kārdinājums ir neliels un pakāpeniski, gandrīz nemanāmi,
pastiprinās. Pēc tam, tiek aplipināti citi cilvēki. Tas tiek nodots tālāk citiem.
Visbeidzot, pastāv tendence nomierināt sirdsapziņu, proti, tiek meklēts attaisnojums.
Šo mehānismu varam labi saredzēt aprunāšanā. Viss sākas mūsu sirdī, kad mūsos rodas
zināma nenovīdība pret kādu cilvēku. Pēc tam gribam „padalīties” ar citiem: „Vai tu
redzēji to tur…?” Beigās meklējam attaisnojumu savai rīcībai un sakām līdzīgi kā teica
priesteris, kad tika nodots Jēzus: „Vai nezināt, ka labāk, lai viens mirst un tiek
izglābta tauta?”
„Mēs visi tiekam kārdināti, jo kristīgā dzīve ir cīņa”, uzsvēra
Francisks. „Mēs tiekam kārdināti, jo velns negrib, ka mēs kļūtu svēti. Viņš negrib,
lai mēs sekotu Kristum. Varbūt kāds no jums teiks: „Bet, tēvs, cik Jūs esat vecmodīgs!
Kā Jūs varat 21. gadsimtā runāt par velnu!” Tomēr paskatieties, velns patiešām eksistē!
Viņš eksistē arī 21. gadsimtā. Tāpēc mums jābūt gudriem. Jāmācās no Evaņģēlija, kā
ar viņu cīnīties”. Homīlijas noslēgumā Svētais tēvs aicināja ticīgos būt nomodā pār
savu sirdi. Kad sirdī jūtam kaut ko, kas varētu citus iznīcināt, momentā vajadzētu
apstāties. Pretējā gadījumā kārdinājums palielināsies, aplipināsim citus un ieslīgsim
ļaunuma jūrā. Tad vairs atliks tikai meklēt attaisnojumu savai ļaunajai rīcībai.
J.
Evertovskis / VR
Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio
obligāta