Svētie Raksti – cilvēcei adresēts Dieva Vārds

Tēva Ranjero Kantalamessas sagatavoto Lielā gavēņa piekto pārdomu temats bija: „Svētais Gregors Lielais un Svēto Rakstu garīgā izpratne”. Sprediķotājs atgādināja, ka Svētie Raksti ir cilvēcei adresēts Dieva Vārds. Viņš skaidroja, kādu pieeju Svētajiem Rakstiem atklāj mums Baznīcas tēvi. Saskaņā ar tēvu mācību, Rakstiem ir tiešā un garīgā nozīme. Pēdējā var būt alegoriska, morāliska un eshatoloģiska jeb anagoģiska. Svētais Augustīns no Dakijas (13. gs.) raksta: „Burts māca notikumus; alegorija – kam jātic; morāle – kas jādara; anagoģija – pēc kā jātiecas”. Tēvs Kantalamessa norādīja, ka tieši Svētais Gregors Lielais (5.-6. gs.) var vislabāk palīdzēt mums atklāt Rakstu garīgo nozīmi un iemīlēt Dieva Vārdu.

Svētais Gregors māca, ka Raksti jālasa ticībā, un aicina apzināties, ka tie ved pie aizvien dziļākas ticības. Viņš un citi Baznīcas tēvi vienmēr izvirzīja jautājumu: Ko Svētie Raksti saka Baznīcai un personīgi man pašam šeit un tagad? Viņi bija pārliecināti, ka Raksti ne tikai atklāj vēsturiskos faktus, piedāvā ticības patiesības, norāda morālos pienākumus un paver cerības apvāršņus, bet arī nemitīgi sniedz cilvēka ikdienas dzīvei jaunu gaismu. Gregors Lielais māca mūs īstenot Dieva Vārdu savā dzīvē. Jo cītīgāk to īstenosim, jo labāk to izpratīsim (sal. Moralia, I, 2, 1). Šajā kontekstā tēvs Kantalemssa deva kādu konkrētu padomu garīgajiem ganiem. Viņiem vajadzētu nevis sēsties pie galda, izmantojot savas zināšanas, uzrakstīt sprediķi un pēc tam lūgt, lai Dievs svētī rakstīto un piešķir spēku viņu vārdiem, bet būtu jādara otrādi. Vispirms vajadzētu nomesties ceļos un tikai pēc tam sēsties pie rakstāmgalda. Visus kristiešus pāvesta nama sprediķotājs mudināja ticēt Dieva Vārdam un ļauties tā vadībai.

J. Evertovskis / VR


Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta