Svētdienas pēcpusdienā pāvests apmeklēja kārtējo Romas draudzi. Tā aktīvi īsteno dažādus
karitatīvos projektus. Svētā Gregora Lielā draudze atrodas Mūžīgās pilsētas nomalē,
Maļjanas rajonā. Četru stundu ilgās vizītes ietvaros Francisks tikās ar slimniekiem,
invalīdiem, bezdarbniekiem, vientuļiem un veciem cilvēkiem. Pāvests tikās arī ar cilvēkiem,
kuri cenšas atbrīvoties no atkarībām. Pirms Svētās Mises, kā ierasti, viņš pieņēma
vairāku ticīgo grēksūdzes. Draudzes prāvests Renco Kjēza atzina, ka ekonomiskās krīzes
radītās nabadzības dēļ aizvien vairāk ģimeņu vēršas pēc palīdzības. Pieaug arī vientuļo
un veco cilvēku skaits, kuriem nepieciešama sistemātiska palīdzība. Savukārt jaunieši
cieš no darba trūkuma. Draudzes brīvprātīgie steidzas palīdzēt visiem cilvēkiem, piebilda
Renco Kjēza.
Skaidrojot Evaņģēlija fragmentu par Lācara piecelšanu no miroņiem,
pāvests uzsvēra, ka cilvēka sirdī ir vietas, kurās nav dzīvības. Vienam to ir ļoti
daudz, citam mazāk. Kad apzināmies savu situāciju, gribam no tās iziet, bet nespējam.
Tikai Jēzus spēj mums palīdzēt iziet no šīm nāves vietām, no grēka kapiem. Visi esam
grēcinieki. Ja mēs esam pieķērušies šiem kapiem un negribam, lai mūsu sirdis augšāmceltos
dzīvībai, tad tās, Martas vārdiem runājot, «sāk smakot». Pāvests aicināja ticīgos
ieskatīties savā dvēselē, lai atklātu nedzīvās vietas. Tajās dzīvību atgriezt var
vienīgi Jēzus, kurš dāvā mums mīlestību un piedošanu.