Laulība – Dieva mīlestības ikona

Laulātie kļūst nervozi un sastrīdas? Varbūt dažreiz lido trauki? Par to nevajadzētu bēdāties! Tāda ir cilvēka daba – sacīja pāvests trešdienas vispārējās audiences laikā. Neraugoties uz ikdienas dzīves grūtībām (nav darba, trūkst naudas, problēmas ar bērniem…), no kurām neviens nevar izbēgt, laulātie var dzīvot laimīgu un piepildītu dzīvi. Taču kur ir viņu laimes noslēpums? Ko būtu noderīgi ņemt vērā? Noslēdzot katehēžu ciklu par sakramentiem, 2. aprīlī Francisks pievērsās laulībai, kas ieved mūs Dieva plāna pašos dziļumos. Šis plāns ir derības plāns. Tas ir komūnijas jeb vienotības plāns. Radīšanas grāmatā lasām, ka Dievs radīja cilvēku pēc sava attēla. Viņš radīja vīrieti un sievieti. Tāpēc vīrs atstās savu tēvu un māti, un pievienosies savai sievai, un abi būs viena miesa (sal. Rad. 1, 27; 2, 24). Mēs esam radīti, lai mīlētu – uzsvēra pāvests. Mēs esam Dieva un Viņa mīlestības atspulgs. Šo aicinājumu mīlēt vīrietis un sieviete īsteno, vienojoties laulības saitēm. Brīdī, kad viņi svin Laulības sakramentu, Dievs viņus apzīmogo ar savas mīlestības neizdzēšamo zīmogu. Tai brīdī Dievs, var teikt, „atspoguļojas” viņos, iezīmē viņos savas līnijas. Dievs ir Trīsvienība. Tēvs, Dēls un Svētais Gars ir mīlestības komūnija. Laulātie, pateicoties Laulības sakramentam, kļūst par vienu miesu. Viņi atspoguļo Tēva un Dēla vienību Svētajā Garā. Šajā sakarā pāvests atgādināja, ka laulība ir Dieva mīlestības ikona.

Turpinot katehēzi, Francisks norādīja, ka vīrs un sieva saņem īstu misiju, proti, viņu uzdevums ir caur vienkāršām ikdienas lietām paust to mīlestību, ar kādu Kristus mīl savu Baznīcu. Visi zinām, ka laulātie sastopas ar daudzām grūtībām un pārbaudījumiem. Taču svarīgi ir saglabāt dzīvu saikni ar Dievu, kas ir laulības derības pamatā – uzsvēra pāvests. Īstā saikne vienmēr ir saikne ar Kungu. Kad ģimene lūdzas, saikne pastāv. Kad vīrs lūdzas par sievu un sieva lūdzas par vīru, tad šī saikne nostiprinās. Viens lūdzas par otru. „Tā ir taisnība, ka laulības dzīvē ir daudz grūtību”, atzina Svētais tēvs. „Nav darba, trūkst naudas, problēmas ar bērniem… Līdz ar to ne reizi vien vīrs un sieva kļūst nervozi un strīdas. Tā tas ir vienmēr. Strīdi notiek visur, arī laulībā. Dažreiz lido arī trauki, vai ne? Jūs smejaties, bet tā ir patiesība! Tomēr par to nevajadzētu noskumt. Tāda ir cilvēka daba.”

Kāds tomēr ir laimīgas laulības noslēpums? Francisks norādīja, ka noslēpums ir tanī, ka mīlestība ir stiprāka par visiem strīdiem. Mīlestība gūst virsroku pat tajos brīžos, kad notiek strīdi. Tāpēc pāvests silti ieteica visiem laulātajiem nekad nenoslēgt dienu, neizlīgušiem mieru. „Ja gadījās sastrīdēties, vienmēr vajag izlīgt mieru! Vienmēr!”, viņš piekodināja. Un lai to izdarītu, nav jāmeklē palīdzība Apvienotajās Nācijās. Pietiek ar mazu žestu, ar maigu glāstu. Pietiek mīļi pateikt: „Atā! Līdz rītam!”. Laulības dzīve ir skaista. Mēs esam aicināti sargāt savu laulību, sargāt bērnus. Svarīgi, lai abiem – vīram un sievai – pietiktu drosmes un gribasspēka būt kopā neraugoties uz grūtībām. Katehēzes noslēgumā Svētais tēvs atgādināja trīs vārdus, kurus bija jau vairakkārt minējis dažādās citās tikšanās reizēs. „Vai drīkstu?”, „paldies”, „piedod” – šie vārdi laulātajiem ļoti palīdz. Būt delikātam un lūgt atļauju, prast pateikties un katrreiz, kad kļūdāmies, prasīt otram piedošanu. Francisks pauda pārliecību, ka ar minētajiem trīs vārdiem, ar lūgšanu vienam par otru un izlīgšanu pirms gulētiešanas laulātie savā laulības dzīvē noteikti tiks uz priekšu. Ģimene, kas lūdzas kopā, paliek kopā! – viņš atgādināja.

Tā kā 2. aprīlī aprit svētīgā Jāņa Pāvila II nāves devītā gadadiena, uzrunājot poļu svētceļniekus, Francisks pieskārās gaidāmajai kanonizācijai. Kā jau zināms, 27. aprīlī par svētiem tiks pasludināti divi pāvesti – Jānis XXIII un Jānis Pāvils II. Francisks novēlēja, lai katrs ticīgais izmantotu šo laiku kā iespēju garīgi sagatavoties grandiozajam notikumam un atjaunot savu ticību. Jānis Pāvils II bija nenogurstošs Dieva vārda, patiesības un labā sludinātājs. Viņš darīja labu pat ar savām ciešanām. Lūk, viņa „dzīves maģistērijs”, kam ticīgā tauta atbildēja ar lielu mīlestību un cieņu. Šodien katrs no mums varam caur svētīgā Jāņa Pāvila II aizbildniecību lūgties, lai Dievs stiprina mūsu ticību, cerību un mīlestību.

Savukārt 6. aprīlī apritēs pieci gadi kopš Akvilā notika postoša zemestrīce, kurā gāja bojā vairāk nekā 300 cilvēku. Vispārējās audiences noslēgumā pāvests apliecināja, ka lūdzas par šīs dabas katastrofas upuriem un novēl Dievmātes aizbildniecībai visus tos, kuri joprojām cieš zemestrīces sekas. „Iedrošinu visus uzturēt dzīvu cerību!”, viņš mudināja. Francisks aicināja atjaunot ne tikai mājas, bet arī baznīcas, jo tie ir lūgšanu nami visiem cilvēkiem un reizē mākslas pieminekļi. Uz tikšanos ar Svēto tēvu 2. aprīlī bija ieradies arī Tezē kopienas vadītājs, brālis Aloizs.

J. Evertovskis / VR


Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta