Kas būtu jāievēro, lai veicinātu aicinājumus uz konsekrēto dzīvi? Kāds ir dziļākais
iemesls tam, ka jaunieši nonāk dažādās atkarībās, un kā varam viņiem palīdzēt? Atbildes
uz šiem jautājumiem atrodam pāvesta uzrunā saleziāņu kongregācijas rīkotā Ģenerālkapitula
dalībniekiem. Svētā Jāņa Bosko nodibinātā reliģiskā institūta locekļi nodarbojas ar
jauniešu audzināšanu. Pirmdien, 31. martā, notikušās audiences laikā Francisks atgādināja,
ka 2015. gads būs veltīts konsekrētajai dzīvei, vienlaikus uzsverot, ka tā būs lieliska
iespēja, lai atklātu jauniešiem Dievam veltītās dzīves skaistumu.
Galvenais
priestera Jāņa Bosko dzīvē bija rūpes par dvēselēm. Lai tās īstenotu, viņa kalpošanā
būtisku vietu ieņēma divi elementi, proti, darbs un mērenība. Ja strādāsim dvēseļu
labā, tad pārvarēsim pasaulīguma kārdinājumu un nemeklēsim neko citu kā vienīgi Dievu
un Viņa valstību – skaidroja pāvests. Savukārt mērenība ļaus dzīvot ar mēra izjūtu,
apmierināties ar to, kas ir, būt vienkāršiem. Francisks atgādināja, ka jauniešu evaņģelizācijas
darbā svarīga nozīme ir aicinājumu dimensijai. Reizēm aicinājumu uz konsekrēto dzīvi
sajauc ar voluntariātu, kas nenāk par labu reliģiskās dzīves institūtiem. Lai jaunietis
saskatītu, vai viņam ir vai nav aicinājums uz konsekrēto dzīvi, nostiprinātos savā
aicinājumā un izdarītu pilnīgi brīvu un apzinātu izvēli, vajadzīgs nopietns pastorālais
darbs ar jauniešiem. Svētais tēvs uzsvēra, ka rūpēs par aicinājumiem vissvarīgākā
ir lūgšana. Bez tam ir vajadzīga atbilstoša darbošanās ar jauniešiem, piemērotas metodes,
drosme piedāvāt izvēlēties Dievam veltītas dzīves ceļu, kā arī ir nepieciešams atbalstīt
un pavadīt jaunieti, un iesaistīt viņa ģimeni.
Runājot par mūsdienu jauniešu
problēmām, pāvests pieminēja bezdarbu un atkarības. Viņš atzina, ka tas ir briesmīgi,
ka vairāk nekā 75 tūkstošiem Rietumu jauniešu nav darba. Bezdarba problēmai ir daudzas
citas negatīvas sekas. Atkarību dziļākais iemesls ir patiesas mīlestības trūkums.
Lai varētu palīdzēt „perifēriju” jauniešiem, vajadzīga drosme un cilvēciskais briedums,
kā arī ļoti daudz jālūdzas. Francisks uzsvēra arī to, ka nepietiek tikai ar entuziasmu
un labo gribu, bet šim darbam ir attiecīgi labi jāsagatavojas. Apustulāts, ko veic
reliģisko institūtu locekļi, balstās uz kopienas aspektu. Konsekrētās personas darbojas
nevis kā atsevišķi indivīdi, bet kā kopiena, un tas apustulātam ir ļoti svarīgs atbalsts.
Pāvests atzina, ka dažreiz reliģiskajās kopienās iezogas saspīlējumi un tās tiek pakļautas
individuālisma un sadrumstalotības riskam. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai būtu dziļa komunikācija
un tiktu veidotas autentiskas attiecības, kuru pamatā ir savstarpēja cieņa, brālība,
citam cita pieņemšana, izpratne, piedošana un prieks.
Par to, ka 2015. gads
būs veltīts konsekrētajai dzīvei, pāvests pirmo reizi paziņoja 2013. gada 29. novembrī,
tiekoties ar konsekrētās dzīves institūtu Ģenerālpriekšnieku apvienības 82. ģenerālasamblejas
120 dalībniekiem. Trīs stundu ilgās tikšanās laikā Svētais tēvs runāja par konsekrētās
dzīves identitāti un misiju, aicinājumiem un formāciju.
J. Evertovskis / VR
Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta