Lūdzieties par saviem priesteriem!

Kalpot cilvēkiem, mīlēt Baznīcu un vienmēr būt nomodā par saņemto dāvanu – šiem trim aspektiem pievērsās pāvests trešdienas vispārējās audiences laikā, runājot par ordinētajiem kalpotājiem, t.i., bīskapiem, priesteriem un diakoniem. Katehēžu cikla par sakramentiem ietvarā, 26. martā Francisks aplūkoja Ordinācijas sakramentu. Svētā Pētera laukumā klātesošos un visus ticīgos viņš mudināja lūgties par saviem priesteriem, īpaši tiem, kuri atrodas grūtībās vai ir attālinājušies no sava aicinājuma, lai viņi no jauna atklātu tā vērtību un atkal kļūtu par dedzīgiem dvēseļu ganiem.

Ja sakramenti, kas ievada kristīgajā dzīvē, proti, Kristība, Iestiprināšana un Euharistija ir pamatā visu ticīgo kopīgajam aicinājumam uz svētumu, tad divi citi sakramenti, t. i., Ordinācijas un Laulības sakraments ir paredzēti, lai kalpotu citu pestīšanai. Pāvests norādīja, ka priesterība un laulība ir divi svarīgi ceļi kristieša dzīvē. Izvēloties vienu vai otru, cilvēks padara savu dzīvi par mīlestības dāvanu un līdzdarbojas Baznīcas veidošanā. Ordinācija ir sakraments, pateicoties kuram sūtība, ko Kristus uzticēja saviem apustuļiem, tiek turpināta Baznīcā līdz pat laiku beigām. Ordinētajiem kalpotājiem tiek uzticēts uzdevums ganīt Kunga ganāmpulku. Francisks uzsvēra, ka viņiem tas jādara nevis ar saviem spēkiem, bet Svētā Gara spēkā un pēc Jēzus Sirds parauga. Jēzus Sirds ir mīloša sirds. Tāpēc bīskaps, priesteris un diakons gana viņam uzticēto ganāmpulku ar mīlestību. Ja to nedara ar mīlestību, tad tā vairs nav kalpošana.

Runājot par trim iepriekš minētajiem aspektiem, pāvests, pirmkārt, paskaidroja, ka tiem, kuri saņem Ordinācijas sakramentu, tiek uzticēts vadīt kopienu. Viņi ir priekšgalā. Taču evaņģēliskā nozīmē to jāsaprot kā kalpošanu. Jēzus ieradās pasaulē nevis, lai Viņam kalpotu, bet lai Viņš kalpotu un atdotu savu dzīvību (sal. Mt 20, 25-28; Mk 10, 42-45). Nav labi, ja bīskaps vai priesteris nekalpo savai kopienai – piebilda Svētais tēvs. Runājot par otro aspektu, Francisks norādīja, ka garīdznieks ir aicināts dedzīgi mīlēt Baznīcu. Tāpat kā Kristus, viņš veltī visu sevi savu ļaužu labā un no visas sirds viņus mīl. Treškārt, bīskapam, priesterim un diakonam jābūt nomodā pār savu aicinājumu. Viņam nemitīgi jādzīvina saņemto dāvanu. Tas notiek caur lūgšanu, Dieva vārda klausīšanos, ikdienas Euharistijas svinēšanu un regulāru Izlīgšanas sakramenta pieņemšanu. Pāvests aicināja arī visus ticīgos atbalstīt savus garīgos ganus šajā ceļā, jo, lai svētdarītu citus, viņiem jāstrādā pie sevis svētdarīšanas.

Katehēzes noslēgumā Francisks atbildēja uz jautājumu, ko darīt, lai kļūtu par priesteri. „Šajā lietā iniciatīva pieder Kungam”, viņš sacīja. „Kungs aicina. Viņš aicina katru, kuru grib redzēt kā priesteri. Varbūt arī šeit ir klātesoši daži jaunieši, kuri ir sadzirdējuši savā sirdī šo aicinājumu. Runa ir par gribu kļūt par priesteriem, par gribu kalpot citiem Dieva lietās. Vēlēšanās visu dzīvi nodoties katehizēšanai, kristīšanai, piedošanas dāvāšanai, Euharistijas svinēšanai, slimo aprūpei utt. Visu dzīvi! Ja kāds no jums to savā sirdī ir sadzirdējis, šo aicinājumu tur ir ielicis Jēzus, vai ne? Rūpējieties par šo aicinājumu un lūdzieties, lai tas vairotos un nestu augļus visai Baznīcai. Paldies!”

Vispārējās audiences noslēgumā, uzrunājis atsevišķas lingvistiskās grupas, pāvests vērsās pie jauniešiem, slimniekiem un jaunlaulāto pāriem. Jauniešiem, sevišķi, klātesošajiem skautiem vēlēja sekot Dievmātes paraugam un mācīties saskatīt savā dzīvē Dieva gribu. Slimniekus aicināja, lai cik kādreiz būtu smagi, nekad nezaudēt drosmi un apzināties, ka Kungs mums neuzliek smagāku krustu par to, ko spējam panest. Jaunlaulātos pāvests mudināja veidot savu laulības dzīvi uz stiprās Dieva Vārda klints.

J. Evertovskis / VR


Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta