Nenogalināt Dieva Vārdu!

„Lai sirdī nenogalinātu Dieva Vārdu, ir jābūt pazemīgiem un spējīgiem lūgties,” šīs divas attieksmes pāvests izcēla piektdienas rīta dievkalpojumā. Dieva Vārdam var uzkundzēties un interpretēt to pēc savām iegribām, ja kristietis nav pazemīgs un nelūdzas. Sprediķī Francisks vadījās pēc šīsdienas Evaņģēlijā aprakstītajiem vīna dārza kopējiem, kuri sākumā nogalina kalpus un beigās vīna dārza saimnieka dēlu, lai varētu uzkundzēties mantojumam. Šo līdzību, par kuru stāstīja Jēzus, klausījās farizeji, augstie priesteri, tautas vecākie. Jēzus vēršas pie viņiem, lai liktu tiem saprast, cik tālu viņi ir krituši, jo viņu sirds nav bijusi atvērta Dieva Vārdam:

„Tā ir šīs tautas drāma, un arī mūsu drāma! Viņi ir uzkundzējušies Dieva Vārdam! Un Dieva Vārds kļūst viņu vārds, vārds saskaņā ar viņu interesēm, viņu ideoloģijām, viņu teoloģijām… taču viņu labā. Un katrs to interpretē saskaņā ar savu gribu, saskaņā ar savām interesēm. Tā ir šīs tautas drāma. Un lai to saglabātu, viņi nogalina. Tas ir noticis Jēzum”.

Priesteru un farizeju vadoņi saprata, ka Jēzus runāja par viņiem, kad dzirdēja šo Viņa līdzību. Viņi centās to sagūstīt un nogalināt. Pāvests apgalvoja, ka šādā veidā Dieva Vārds kļūst nedzīvs, ieslodzīts, Svētais Gars ir ielikts viņu vēlmju būrī. Un tieši tas pats notiek ar mums, ja neesam atvērti Dieva Vārda jaunumam, kad neesam paklausīgi Dieva Vārdam:

„Taču ir viens teikums, kas piešķir cerību. Dieva Vārds ir miris šo cilvēku sirdī. Tas var nomirt arī mūsu sirdī! Taču tas nebeidzas, jo ir dzīvs vienkāršo, pazemīgo ļaužu, Dieva tautas sirdī. Viņi centās Jēzu sagūstīt, taču baidījās no Dieva tautas pūļa, kuri uzskatīja Viņu par pravieti. Šis vienkāršais pūlis, kas sekoja Jēzum, jo tas, ko Viņš teica, gāja tiem pie sirds, sasildīja viņu sirdi – šie vienkāršie ļaudis nebija kļūdījušies. Viņi neizmantoja Dieva Vārdu savās interesēs, viņi gribēja un centās būt nedaudz labāki”.

Pāvests jautāja – ko mēs varam darīt, lai nenogalinātu Dieva Vārdu, lai būtu paklausīgi, lai neieslodzītu Svēto Garu? Svētā tēva atbilde ir – „divas vienkāršas lietas”:

„Šī ir tāda cilvēka attieksme, kurš vēlas klausīties Dieva Vārdu: vispirms, pazemība, tad lūgšana. Šie cilvēki nelūdzās. Viņiem nebija vajadzības lūgties. Viņi jutās droši, jutās stipri, jutās „dievi”. Pazemība un lūgšana: ar pazemību un lūgšanu iesim uz priekšu, lai klausītos Dieva Vārdu un tam paklausītu. Baznīcā. Pazemība un lūgšana Baznīcā. Un tad ar mums nenotiks tas, kas notika ar šiem cilvēkiem: mēs nenogalināsim, lai sargātu Dieva Vārdu, to Vārdu, kuru iedomājamies kā Dieva Vārdu, bet kuru patiesībā esam pilnīgi pārveidojuši”.

I. Šteinerte/VR

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna radio obligāta