Gavēnis ir laiks, lai sakārtotu dzīvi, lai tuvinātos Kungam
„Gavēnis ir laiks, lai sakārtotu dzīvi, lai tuvinātos Kungam,” atgādināja pāvests
otrdienas rīta Svētajā Misē. Francisks aicināja nekrist kārdinājumā justies labākiem
nekā citi. Viņš norādīja, ka liekuļi izliekas par labiem, un nesaprot, ka neviens
nav taisnīgs pats par sevi, bet visiem ir vajadzīgs būt attaisnotiem. Sprediķi pāvests
sāka, uzsverot, ka Gavēņa atslēgas vārds ir „tuvināties Jēzum”. Komentējot 1. Svēto
Rakstu lasījumu, kas ņemts no Isaja grāmatas, Svētais tēvs atzīmēja, ka Kungs aicina
atgriezties divas grēcinieces – Sodomu un Gomoru. Tas nozīmē, ka visiem ir vajadzīgs
mainīt savu dzīvi, „labi ieskatīties savā dvēselē”, kur vienmēr kaut ko atradīsim.
Tātad, Gavēnis ir tieši šis dzīves sakārtošanas laiks, tuvināšanās Kungam laiks. Pāvests
teica, ka Kungs vēlas mūs sev tuvu un grib pārliecināt, ka Viņš mūs gaida, lai piedotu.
Tomēr, Kungs grib patiesu tuvināšanos un brīdina, lai neesam liekuļi. Pāvests paskaidroja:
„Ko
dara liekuļi? Viņi izliekas, izliekas par labiem. Viņi savelk seju svētulīgā grimasē,
lūdzas, raugoties uz debesīm, tā, lai viņus redz. Viņi jūtas taisnīgāki par citiem,
citus viņi nicina. „Esmu katolis,” viņi saka, „mans tēvocis bija liels labdaris, mūsu
ģimene ir tāda un es esmu tāds… esmu mācījies… pazīstu tādu un tādu bīskapu, tādu
un tādu kardinālu, tādu un tādu priesteri… Es esmu…” Viņi jūtas labāki par citiem.
Tā ir liekulība. Kungs saka: „Nē, to nē!” Neviens nav taisnīgs pats par sevi. Visiem
ir vajadzīgs būt attaisnotiem. Un vienīgais, kurš attaisno, ir Jēzus Kristus”.
Pāvests
norādīja, ka tāpēc ir jātuvinās Kungam. Viņš aicināja nebūt kristiešiem, kas izliekas,
kuru realitāte atklājas tad, kad viņi noņem savu liekulības masku – atklājas, ka patiesībā
viņi nav kristieši.
Kā varam noteikt, ka neesam liekuļi un tuvināmies Kungam?
Atbildi dod pats Kungs, sakot: „Mazgājieties, esiet tīri, aizvāciet prom no manām
acīm savu darbu ļaunumu, beidziet nekrietni rīkoties, mācieties darīt labu”. Tas ir
aicinājums. Bet kāda ir zīme, kas liecina, ka ejam pareizo ceļu? Pāvests pamudināja
meklēt atbildi turpat tālāk, Svētajos Rakstos:
„Palīdziet apspiestajam, atbalstiet
bāreni, aizstāviet atraitni”. Rūpēties par tuvāko – par slimo, nabadzīgo, par to,
kuram ir vajadzīga palīdzība, par nemācīto. Tā ir zīme, pēc kuras salīdzināt. Liekuļi
to nedara. Kad tuvojamies Kungam, Kunga gaisma liek saskatīt lietas un doties palīgā
brāļiem. Tā ir zīme, tā ir atgriešanās zīme.”
Pāvests atzīmēja, ka tā vēl nav
visa atgriešanās, bet tikšanās ar Jēzu Kristu. Taču zīme, ka esam kopā ar Jēzu Kristu,
ir rūpes par brāļiem, par slimajiem, kā to māca Kungs. Noslēdzot homīliju, pāvests
teica:
„Gavēnis ir tāpēc, lai sakārtotu dzīvi, sistematizētu dzīvi, mainītu
dzīvi, lai tuvotos Kungam. Zīme, ka esam tālu no Kunga, ir liekulība. Liekulībai Kungs
nav vajadzīgs, tā uzskata, ka katrs var paglābt sevi pats. Liekulība tērpjas svētulības
drānās. Zīme, ka esam tuvinājušies Kungam ar grēku nožēlu, lūdzot piedošanu, ir tā,
ka rūpējamies par brāļiem. Lai Kungs mums visiem dod gaismu un drosmi: gaismu, lai
saskatītu, kas notiek mūsos, un drosmi, lai atgrieztos, lai tuvinātos Kungam. Ir skaisti
atrasties Kunga tuvumā!”
I. Šteinerte/VR
Tekstu izmantošanas gadījumā
atsauce uz Vatikāna radio obligāta