Piedot, lai ienestu mieru sirdīs un pasaulē!

„Piedot, lai rastu žēlsirdību – šis ceļš ejams, lai ienestu mieru mūsu sirdīs un pasaulē,” norādīja pāvests pirmdienas rīta Svētajā Misē. Šoreiz viņš komentēja Jēzus aicinājumu „Esiet žēlsirdīgi kā jūsu Tēvs ir žēlsirdīgs!” Francisks atzīmēja, ka nav viegli saprast šo žēlsirdības attieksmi, jo esam pieraduši tiesāt: mēs neatvēlam dabiskā, nepiespiestā veidā telpu sapratnei un žēlsirdībai. Pāvests izcēla divus elementus, kas ir vajadzīgi, lai būtu žēlsirdīgi. Pirmais ir sevis pazīšana, apziņa, ka mums piemīt daudzas nejaukas lietas – esam grēcinieki! Tad, kad nožēlojam grēkus, Dieva taisnība pārveidojas žēlsirdībā un piedošanā. Taču ir nepieciešams kaunēties par grēkiem. Vēršoties pie Svētās Mises dalībniekiem, pāvests teica: „Ir tiesa – neviens no mums nav nogalinājis otru, taču daudzas mazās lietas, daudzi ikdienas grēki, grēki, kas tiek pastrādāti katru dienu… Un ja padomājam: „Bet cik šaura ir mana sirds – esmu to pastrādājis pret Kungu!” Un nokaunēties! Nokaunēties pret Dievu, un šis kauns ir žēlastība. Tā ir žēlastība būt grēciniekiem. Esmu grēcinieks un kaunos Tavā priekšā, un lūdzu Tev piedošanu! Ir tik vienkārši, bet reizē tik grūti teikt: „Esmu grēkojis””.

Pāvests atzīmēja, ka bieži attaisnojam savu grēku, noveļot vainu uz citiem, kā to darīja Ādams un Ieva. Varbūt kāds cits man palīdzēja, pamudināja izdarīt grēku, taču to esmu izdarījis es! Francisks piebilda, ka ar grēku nožēlas attieksmi spējam būt žēlsirdīgi, jo jūtam pār mums Dieva žēlsirdību, kā sakām to „Tēvs mūsu” lūgšanā: „Un piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem”. „Ja es nepiedodu, tad esmu „ārpus spēles,” uzsvēra pāvests. Viņš norādīja, ka otrs elements, jeb otrs attieksmes veids, lai būtu žēlsirdīgi, ir paplašināt sirdi, jo maza un egoistiska sirds nespēj būt žēlsirdīga:

„Paplašināt sirdi! „Bet es esmu grēcinieks.” „Bet, paskat, ko ir pastrādājis tas, un tas… Taču arī es pats esmu tik daudz visa pastrādājis! Kas es esmu, lai tiesātu? Šī frāze: „Kas es esmu, lai tiesātu otru? Kas es esmu, lai aprunātu otru? Kas es esmu? Kas esmu es, kurš ir pastrādājis tādas pašas un vēl ļaunākas lietas?” Plaša sirds! Un Kungs saka: „Netiesājiet un jūs netiksiet tiesāti! Nepazudiniet un jūs netiksiet pazudināti! Piedodiet un jums tiks piedots! Dodiet un jums tiks dots!” Šis sirds dāsnums! Un kas tad jums tiks dots? „Labs, piespaidīts, sakratīts un pāri plūstošs mērs tiks sabērts jūsu klēpī!” Tāds ir cilvēku tēls, kuri gāja pēc graudiem ar priekšautu un kuriem bija jāpleš priekšauts arvien plašāk, lai saņemtu aizvien vairāk graudu.”

Pāvests piebilda, ka plaša sirds netiesā, bet piedod, tā aizmirst, jo Dievs ir aizmirsis manus grēkus. Dievs ir piedevis manus grēkus. „Paplašināt sirdi! Cik tas ir skaisti!” izsaucās Francisks Viņš aicināja būt žēlsirdīgiem:

„Žēlsirdīgiem vīrietim un sievietei ir plaša, plaša sirds: viņi vienmēr piedod citiem un domā paši par saviem grēkiem. „Vai redzēji, ko tas pastrādāja? – Bet man pašam ir gana daudz pastrādātā un tāpēc neraudzīšos uz tā otra grēkiem!” Tas ir žēlsirdības ceļš, kas mums ir jālūdz no Dieva. Ja mēs visi – ja visas tautas, cilvēki, ģimenes, kvartāli, dzīvotu ar šādu attieksmi, cik daudz miera tad būtu pasaulē, cik daudz miera būtu mūsu sirdīs! Jo žēlsirdība ved pie miera. Vienmēr atcerieties: „Kas es esmu, lai tiesātu? Kaunēties un paplašināt sirdi! Lai Kungs dāvā mums šo žēlastību!”

I. Šteinerte/VR

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna radio obligāta