Noslēgušās pāvesta rekolekcijas

Ja mēs spriežam visu pēc pasaulīgās loģikas un īpaši pēc tirgus ekonomikas loģikas, tad pastāv risks, ka varam nesaprast, cik vērtīga ir tā mīlestība, kas tuvina cilvēkus Dievam, Dievu cilvēkiem un vienu cilvēku otram cilvēkam, tā veidojot mīlestības komūniju – sacīja priesteris Andželo De Donatis, uzrunājot pāvestu un Romas Kūrijas darbiniekus. Lielā gavēņa rekolekcijas notika Aričas pilsētiņā, kas atrodas netālu no Romas, pie Albano ezera. Priekšpēdējās dienas pārdomu temata izvēli noteica kāda bērna, kurš gatavojās Pirmajai svētajai Komūnijai, uzdotais jautājums priesterim: „Vai tu tik labi pazīsti Jēzu sava darba dēļ vai tāpēc, ka jūs esat draugi?” Jēzus dziļā pazīšana, kas pāraug draudzībā un mīlestībā – bija šo pārdomu centrālais temats. Rekolekciju vadītājs šoreiz aplūkoja Marka evaņģēlija fragmentu par sievieti, kura ieradās spitālīgā namā, Betānijā, un izlēja uz Jēzus galvas dārgo nardes eļļu (sal. Mk 14, 1-9). Pirmkārt, darbība notiek vietā, kur ir kaut kas slikts. Tātad, Jēzus iet tur, kur cilvēki cieš no ļaunuma. Viņš iet, jo zina, ka tiek gaidīts un mīlēts. Tai pat laikā Betānija ir pieņemšanas simbols. Jēzum Betānijā bija daudz draugu, kuri viņu mīlēja. Brīdī, kad ierodas sieviete, Kungs atrodas pie galda un dalās ar saviem draugiem. Šīs sievietes, kura, iespējams, bija prostitūta, žests ir nesavtīgas mīlestības žests.

Otrkārt, darbība notiek laikā, kad daži cilvēki Jēzu ienīda un meklēja nogalināt, turpināja rekolekciju vadītājs. Tāpēc šim žestam ir jo īpaša nozīme. Eļļa maksāja gandrīz tikpat, cik toreiz strādnieks varēja nopelnīt, strādājot veselu gadu. Sieviete ziedo Kungam visu, ko bija ietaupījusi. Eļļas smarža izplatās visu klātesošo vidū. Daži no viņiem dusmojas un kritizē, jo uzskata to par izšķērdību. Viņi spriež saskaņā ar merkantilo loģiku, taču Jēzus šo sievieti aizstāv, jo viņa nerēķina mīlestības uz savu Dievu vērtību. Sanāk tā, it kā Jēzus pārveidotu „prostitūciju smaržā”.

Šajā kontekstā priesteris De Donatis norādīja uz to, cik svarīgi ir tuvoties Jēzum. Cilvēkam jāiet pie Kristus tādam, kāds viņš ir – ar visiem saviem grēkiem un ar visu savu mīlestību. Viņam nav jābaidās. Jēzus spēj visu izlabot un pavērst par labu. Dievs nekad no mums neprasa neko vairāk par to, ko spējam Viņam dot, un Viņš atstāj mūs brīvus. Ja gribam, varam dot, ja negribam, varam nedot. Pat ja mums izdodas atdot pavisam maz, tas mūs tuvina Dievam. Jo vairāk cilvēki tuvojas Dievam, jo vairāk Viņš tuvojas cilvēkiem un jo vairāk viņi tuvojas cits citam. Tā veidojas vienotība, kas pārsniedz nāves robežas un iesniedzas mūžībā – sacīja sprediķotājs.

Rekolekcijas noslēdzās piektdienas rītā ar laudēm un meditāciju. 14. marta priekšpusdienā pāvests Francisks kopā ar kardināliem un bīskapiem atgriezās Vatikānā. Vienlaikus Vatikāna Redemptoris Mater kapelā šorīt Lielā gavēņa pirmo sprediķi teica pāvesta nama sprediķotājs, kapucīnu tēvs Ranjero Kantalamessa. Šogad viņa pārdomu temats: „Uz milžu pleciem. Kontemplējot mūsu ticības patiesības kopā ar Latīņu Baznīcas tēviem”. Turpmākie sprediķi paredzēti 21. un 28. martā, un 4. un 11. aprīlī. Tēvs Kantalamessa runās par Augustīnu, Ambroziju, Leonu un Gregoru Lielo, lai palīdzētu saprast ko katrs no viņiem vēlas teikt mūsdienu cilvēkam attiecībā uz Baznīcu, Kristus reālo klātbūtni Euharistijā un citām ticības patiesībām.

J. Evertovskis / VR


Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta