Kur meklēt evaņģelizācijas panākumu atslēgu?

Ekonomiskā ideoloģija aizšķērso cilvēkam ceļu pie Jēzus Kristus. Taču Dievs dāvā pestīšanu. Viņš dod cilvēkam brīvību, atbrīvo to no bailēm. Kas vajadzīgs, lai saņemtu šo brīvību? Atbildi uz šo jautājumu sniedza Romas diecēzes priesteris Andželo De Donatis, kurš pāvestam un Romas Kūrijas darbiniekiem vada Lielā gavēņa rekolekcijas. Savā uzrunā rekolekciju trešajā dienā priesteris De Donatis aicināja klātesošos aizdomāties, kāpēc, neskatoties uz to, ka Baznīca tik daudz dara, daudzi mūsdienu cilvēki, to redzot, tomēr netic un nenonāk pie Dieva godināšanas. Kur ir problēma?

Lai labāk atklātu jautājuma būtību, rekolekciju vadītājs parādīja klātesošajiem skaistu nogatavojušos granātābolu. Tanī ir daudz mazu „gaļīgu” sēkliņu, un tās visas ir vienā masā, vienā apvalkā, pār kuru Dievs izdvesa dzīvības dvašu. Cilvēks ir kā šis granātābols – sacīja pr. De Donatis. Dievs to ir radījis ļoti skaistu. Cilvēks ir brīnišķīga būtne. Tomēr šis skaistums var „izšķīst” uz visām pusēm, ja mēs mākslīgi aizšķērsojam ceļu Dieva dzīvības dvesmas plūsmai, tas ir, ja neļaujam Viņa žēlsirdīgajai mīlestībai caurausties mūsu būtnes dziļumos.

Balstoties uz Marka evaņģēlija stāstu par Jēzus tikšanos ar velna apsēsto cilvēku un ļauno garu izdzīšanu cūku ganāmpulkā (sal. Mk 5, 1-20), rekolekciju vadītājs norādīja uz tā saucamo „ekonomisko ideoloģiju”. Jēzus laikabiedriem vairāk rūpēja cūku liktenis nevis no ļaunā atbrīvotā jaunekļa liktenis. Cūkas metās no kraujas un noslīka ūdenī. Jaunietis atguva dzīvību. Apkārtējie uztraucās par lielo materiālo zaudējumu, kā dēļ Jēzus, neko neteikdams, aizgāja projām. Ekonomiskā ideoloģija bija šiem cilvēkiem šķērslis, kura dēļ tie nevarēja satikt Jēzu – sacīja pr. De Donatis. Līdzīgi notiek arī šodien. Tāpēc pretējā svaru kausā tiek likta reliģija.

Jēzus dāvā pestīšanu. Viņš atbrīvo cilvēku no ļaunā, no visām viņa bailēm. Evaņģēlijs atklāj, ka Dievs izglāba cilvēku nevis tāpēc, ka tas būtu izdarījis kaut ko ārkārtēju, bet tāpēc, ka paspēra uz priekšu nelielu soli un pieņēma Dieva žēlsirdīgo mīlestību. Lai mēs to spētu, vajadzīga Svētā Gara palīdzība – norādīja priesteris. Lai sasniegtu Dievu, ir ne tik daudz svarīgi mūsu darbi, bet Viņa mīlestības pieņemšana.

Svarīgi rādīt pasaulei nevis, ko dara Baznīca, ko dara priesteri, ko dara kristieši, bet rādīt, ko Dievs caur viņiem dara – uzsvēra sprediķotājs. Ja izceļam savus darbus un veikumus, tad mēs kļūstam pasaulīgi. Tāpēc ir nepieciešama perspektīvas maiņa. Vispirms mums jāatzīst sevi par grēciniekiem, kuri esam saņēmuši no Dieva piedošanu. Jāatzīst, ka esam atpestīti, pateicoties Dieva žēlastībai. Šodien ir ļoti izplatīts kārdinājums „spīdēt” ar saviem darbiem, un tas ir iemesls, kā dēļ nespējam „iekarot” cilvēku sirdi. Tā vietā, lai izceltu savus darbus, nemitīgi meklētu aplausus un tiektos apmierināt savu godkāri, jāpalīdz pasaulei saskatīt Dieva brīnumu darbi un skaidri jārāda ceļš pie Kristus. Lai tas izdotos, pašiem jādzīvo ciešā saiknē ar Kristu. Ticība nes augļus tikai tad, ja notiek Dieva un cilvēka tikšanās – atgādināja pr. De Donatis.

J. Evertovskis / VR

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta