Kristietis, kurš nedzīvo saskaņā ar ticību, ir skandalozs kristietis

„Kristietis, kurš nedzīvo saskaņā ar ticību, ir skandalozs kristietis, bet skandāls nogalina,” teica pāvests ceturtdienas rīta Svētajā Misē. Sprediķī viņš šoreiz vadījās pēc Iestiprināšanas sakramentā teiktajiem vārdiem. Tas, kurš saņem šo sakramentu, apliecina savu vēlēšanos būt par kristieti. „Būt kristietim, nozīmē liecināt par Jēzu Kristu. Tas ir cilvēks, kurš domā kā kristietis, jūt kā kristietis un rīkojas kā kristietis,” teica pāvests. Viņš norādīja, ka tas ir kristieša dzīves korektums. Kāds varētu teikt, ka viņš ir ticīgs, taču, ja trūkst kādas no šīm lietām, viņš nav kristietis. Tad kaut kas nav tā kā vajag, tad trūkst korektuma. Kristieši, kas dzīvo nekorektu, ticībai neatbilstošu dzīvi, nodara lielu ļaunumu. „Dzirdējām, ko dažiem nekorektajiem, kuri uzskata sevi par kristiešiem, bet izmanto sev padotos, saka apustulis Jēkabs: „Lūk, alga sauc, ko jūs aizturējāt strādniekiem, kas pļāva jūsu tīrumus, un pļāvēju vaimanas ir sasniegušas debespulku Kunga ausis.” Kungs ir stiprs. Ja kāds to dzird, viņš varētu padomāt: „Tā saka komunisti”. Nē, nē, to ir teicis apustulis Jēkabs. Tas ir Kunga Vārds. Runa ir par nekorektumu. Un kad kristiešos trūkst korektuma un viņi dzīvo bez tā, tad rodas skandāls. Kristieši, kas nav korekti, izraisa skandālu”.

Pāvests atgādināja, ka Jēzus par skandālu saka spēcīgus vārdus: „Tas, kurš nodarīs pāri vienam no šiem mazajiem, kas man tic, tikai vienam pašam no šiem brāļiem, vai māsām, kuriem piemīt ticība, tad labāk, ka viņam kaklā piekar dzirnakmeni un iemet jūrā”. Nekorekts kristietis nodara lielu ļaunumu un skandāls nogalina. Francisks atzīmēja, ka daudzreiz ir dzirdēts: „Bet tēvs, es ticu Dievam, bet ne Baznīcai, jo jūs, kristieši, sakāt vienu, bet darāt ko citu”. Vai arī: „Es ticu Dievam, bet jums nē!” Un tas ir kristiešu nekorektuma dēļ!

„Ja tu atrodies, piemēram, ateista priekšā un viņš tev saka, ka netic Dievam, tu vari nolasīt viņam veselu bibliotēku, kur ir teikts, ka Dievs eksistē, kā arī pierādīt, ka Dievs eksistē, taču viņam vienalga nebūs ticības. Taču, ja šī ateista priekšā tu liecināsi ar savu kristīgo dzīvesveidu, kaut kas var iedarboties viņa sirdī. Tieši liecība būs tā, kas viņam nesīs šo nemieru, uz kura pamata darbojas Svētais Gars. Tā ir žēlastība, kas ir jālūdz mums visiem, visai Baznīcai: „Dari, Kungs, lai mēs būtu korekti!”

Pāvests vēlreiz uzsvēra, ka ir jālūdzas, jo, lai dzīvotu kristīgā korektuma garā, ir nepieciešama lūgšana, jo kristīgais korektums ir Dieva dāvana un mums tā ir jālūdz: „Kungs, lai es būtu korekts! Kungs, lai es nekad neizraisītu skandālu, lai es būtu cilvēks, kurš domā kā kristietis, jūt kā kristietis un rīkojas kā kristietis!” Savukārt, tad, ja būsim padevušies savam vājumam, lūgsim piedošanu:

„Visi esam grēcinieki, visi, bet visiem mums piemīt spēja lūgt piedošanu. Un Viņš nekad nepagurst piedodams! Būt pazemīgiem un lūgt piedošanu: „Kungs, šeit neesmu bijis korekts. Lūdzu, piedod! Un iesim dzīvē uz priekšu ar kristīgo korektumu, ar tāda cilvēka liecību, kurš tic Jēzum Kristum, kurš apzinās, ka ir grēcinieks, bet kuram ir drosme lūgt piedošanu, kad viņš kļūdās, un kurš tik ļoti vairās no skandāla. Lai Kungs mums visiem dāvā šo žēlastību!”

I. Šteinerte/VR

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna radio obligāta