„Jēzus mūs neatstāj uz ceļa vienus. Viņam sekot, nozīmē, ka mums ir mājas – Baznīca,”
uzmundrināja pāvests šīrīta Svētajā Misē. Francisks paskaidroja, ka sekot Jēzum nenozīmē
ideju, bet nemitīgu palikšanu mājās – Baznīcā, kur Kristus vienmēr visus atgriež,
arī tos, kuri nomaldījušies. Zēns, ko pārņēmušas konvulsijas un kurš putas spļaudams
vārtās pa zemi izbrīnīta pūļa priekšā. Un viņa tēvs, kurš saķēris Jēzu, nelaiž Viņu
vaļā, lūdzot atbrīvot dēlu no velna apsēstības. Ar šādu dramatisku aprakstu šodien
iesākas Evaņģēlija lasījums.
Pāvests aplūkoja katru tā punktu – klātesošo
skaļā tērzēšana, Jēzus ierašanās, klusums, kas pamazām iestājas pūlī, nemiera pārņemtais
tēvs, kurš atdalās no pūļa un pret jebkādu cerību cer uz Jēzu. Un Jēzus, kuru saviļņo
šī tēva kristālskaidrā ticība, izdzen ļauno garu un ar maigumu noliecas pār šķietami
mirušo zēnu un palīdz tam piecelties:
„Viss šis haoss, šī diskusija beidzas
ar žestu: Jēzus pieliecas pie zēna. Šie Jēzus žesti liek domāt. Dziedinādams un iedams
pie tautas, Jēzus izdziedināto nekad nepamet vienu. Viņš nav kāds maģijas piekopējs,
vai burvis. Katram Viņš palīdz atgriezties savā vietā, neatstāj to ceļā vienu. Un
šie Kunga žesti ir tik skaisti!”
Lūk, mācība: Jēzus vienmēr mums palīdz atgriezties
mājās, nekad neatstāj ceļā vienus. Pāvests atgādināja, ka Evaņģēlijā šādu žestu ir
papilnam. Lācara augšāmcelšanās, dzīvība, kas tiek atgriezta Jaira meitiņai un atraitnes
bērnam. Arī pazudušo avi Viņš atgriež ganāmpulkā, un pazaudēto drahmu sievietei:
„Jēzus
nav nokāpis vienīgi no debesīm, Viņš ir arī tautas dēls. Jēzus ir apsolījums, kas
dots tautai un Viņa identitāti veido arī piederība šai tautai, kas kopš Ābrama iet
pretim apsolījumam. Un šie Jēzus žesti mums māca, ka katra dziedināšana, katra piedošana
vienmēr liek mums atgriezties pie mūsu tautas, kas ir Baznīca”.
Jēzus vienmēr
piedod un Viņa žesti kļūst arī revolucionāri, vai pat nesaprotami, kad Viņa piedošana
sasniedz tos, kas ir attālinājušies pārāk tālu, kā muitnieki Matejs, vai Zakejs. Bez
tam, Jēzus piedodams, vienmēr palīdz atgriezties mājās. „Jēzu nav iespējams saprast
bez Dieva tautas,” teica pāvests. Citējot un pārfrāzējot Pāvila VI vārdus, viņš apgalvoja,
ka ir absurdi mīlēt Kristu bez Baznīcas, klausīt Kristu, bet ne Baznīcu, sekot Kristum
Baznīcas malā. „Kristus un Baznīca ir vienoti, un ikreiz, kad Kristus aicina kādu
personu, Viņš ieved to Baznīcā,” turpināja Francisks:
„Šie Jēzus lielā maiguma
žesti liek saprast lūk ko: ka mūsu doktrīna, teiksim tā, jeb mūsu sekošana Kristum,
nav ideja, bet gan nemitīga palikšana mājās. Un ja pastāv iespēja, ka ikviens no mums
varētu atstāt mājas grēka, vai kļūdas dēļ, Dievs zina, ka pestīšana nozīmē atgriešanos
mājās – atgriešanos ar Jēzu Baznīcā. Tie ir maiguma žesti. Tādā veidā, katru individuāli,
Kungs mūs aicina pie savas tautas, savā ģimenē, pie mūsu mātes, svētās Baznīcas. Padomāsim
par šiem Jēzus žestiem!”
I. Šteinerte/VR
Tekstu izmantošanas gadījumā
atsauce uz Vatikāna radio obligāta