Jēzu vispirms iepazīst, Viņam sekojot

„Jēzu vispirms iepazīst, Viņam sekojot, nevis par Viņu studējot,” teica pāvests šīrīta Svētajā Misē. Kristus ik dienas mums prasa, kas Viņš mums ir, bet atbilde ir iespējama, ja dzīvojam kā Viņa mācekļi. Mācekļa dzīve, vairāk nekā pētnieka dzīve, ir tā, kas kristietim patiešām ļauj iepazīt Jēzu. Tas ir gājums Mācītāja pēdās, kur var savīties skaidras liecības un arī nodevība, kritieni un jauns dzīves spars.

Pāvests izmantoja piemēru par Pēteri, kuru Evaņģēlijs tēlo vienlaikus kā drosmīgu liecinieku un kā pretinieku. Uz Jēzus jautājumu „Kas es jums esmu?” Pēteris nevilcinoties atbild „Tu esi Kristus”, taču tūlīt pēc tam, kad Jēzus ir pasludinājis, ka Viņam būs jācieš un jāmirst, Pēteris Jēzum pārmet. Pāvests teica, ka Jēzus daudzreiz vēršas pie mums ar jautājumu „Kas es tev esmu?”, un saņem to pašu atbildi, ko dzirdēja no Pētera – to, ko esam iemācījušies katehismā. Taču ar to nepietiek:

„Šķiet, ka, lai atbildētu uz šo jautājumu, kuru visi izjūtam sirdī, proti, „kas mums ir Jēzus?”, nepietiek ar to, ko esam iemācījušies, studējot katehismu, kuru, protams, ir svarīgi studēt un pazīt, taču ar to nepietiek. Lai pazītu Jēzu, ir nepieciešams veikt gājumu, ko veica Pēteris: pēc šīs pazemošanās, Pēteris gāja ar Jēzu uz priekšu, viņš redzēja brīnumus, kurus Jēzus darīja, redzēja Viņa spēku, vēlāk maksāja nodokļus, kā viņam teica Jēzus, zvejoja zivis, redzēja daudzus brīnumus. Taču zināmā brīdī Pēteris Jēzu noliedza, viņš Viņu nodeva, un iemācījās smago zinātni – vairāk nekā zinātni – gudrību, ko veido asaras un raudāšana.”

Pāvests piebilda, ka Pēteris Jēzum lūdz piedošanu un neraugoties uz to, pēc Jēzus Augšāmcelšanās, Tiberiādes krastos viņš dzird Jēzu trīsreiz uzdodam sev jautājumu, un iespējams, lai apliecinātu pilnīgu mīlestību uz savu Skolotāju, viņš raud un kaunas, atceroties savu trīsreizējo noliegšanu:

„Šo pirmo jautājumu „Kas es jums, kas es tev esmu?” var saprast tikai uz ceļa, pēc ilga ceļa, žēlastības un grēka ceļa, mācekļa ceļa. Jēzus Pēterim un saviem apustuļiem neteica „Pazīsti mani!”, Viņš teica „Seko man!” Un šī sekošana Jēzum mums palīdz Jēzu iepazīt. Sekot Jēzum ar mūsu tikumiem, arī ar mūsu grēkiem, bet vienmēr sekot Jēzum. Tā nav lietu izpēte, kas ir nepieciešama, bet gan mācekļa cienīga dzīve.”

Pāvests norādīja, ka ir vajadzīga ikdienas tikšanās ar Kungu, visās dienās ar mūsu uzvarām un mūsu vājumiem. Viņš piebilda, ka tas ir arī gājums, ko mēs nespējam veikt vieni. Ir vajadzīga Svētā Gara iejaukšanās:

„Pazīt Jēzu ir Tēva dāvana, un Viņš mums liek pazīt Jēzu. Tas ir Svētā Gara darbs, jo Svētais Gars ir liels strādnieks. Viņš nav arodbiedrību loceklis, Viņš ir liels strādnieks un Viņš strādā mūsos. Vienmēr! Viņš veic darbu, paskaidrojot Jēzus noslēpumu un dodot mums šo Kristus izjūtu. Raudzīsimies uz Jēzu, uz Pēteri, uz apustuļiem, un mēģināsim saklausīt savā sirdī šo jautājumu: „Kas es tev esmu?” Un kā mācekļi lūgsim Tēvam, lai Viņš dod mums Kristus pazīšanu Svētajā Garā, lai paskaidro mums šo noslēpumu!”

I. Šteinerte/VR

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna radio obligāta