Iekāre nogalina, bet Jēzus Vārds spēj izdziedēt un paglābt

„Iekāre ir kā infekcija, kas nogalina, bet Jēzus Vārds spēj izdziedēt un paglābt,” teica pāvests otrdienas rīta Svētajā Misē. Francisks norādīja, ka pretoties iekāru pavedinājumam ir iespējams tikai tad, ja klausāmies Jēzus Vārdu. Neraugoties uz mūsu vājumu, Kristus vienmēr dod uzticību un paver apvārsni, kas ir plašāks par mūsu ierobežojumiem. Iekāre izpaužas kā neparasta pievilcība un ved pie mūsu ieslēgšanas būrī, no kura, tā vietā, lai meklētu izeju, cenšamies vienīgi mazināt savu verdzību, esot kurli pret Dieva Vārdu. Sprediķī pāvests Francisks uzkavējās pie svētā Jēkaba vēstules, ko piedāvā šīsdienas liturģija. Tajā teikts, ka Dievs nevienu nekārdina, bet ikvienu kārdina viņa paša iekāre. Iekāre, kad ir ieņēmusi, dzemdē grēku, bet grēks, kad tas ir padarīts, dzemdē nāvi. Pāvests vaicāja:

„No kurienes nāk iekāre? Kā tā darbojas mūsos? Interesanti, ka iekāri raksturo trīs īpašības: tā aizvien pieaug, mūs pārņem un attaisno sevi. Tā aug. Sāk palēnām, bet aug… Jēzus par to runāja, kad pieminēja līdzību par graudu un nezāli. Grauds auga, bet auga arī ienaidnieka sētā nezāle. Tāpat aug iekāre. Un ja kāds to neapstādina, tā pārņem visu”.

„Bez tam,” teica pāvests, „iekāre meklē kādu citu, lai veidotu kompāniju, tā aizrauj un ieslēdz telpā, no kurienes izkļūt nav viegli. Šīsdienas Evaņģēlijā vēstīts par apustuļiem, kuri apsūdz Jēzu par to, ka viņš laivā līdzi nav paņēmis maizi. Jēzus viņus aicina sargāties no farizeju rauga un Hēroda rauga. Taču apustuļi Viņā neklausās. Pāvests teica, ka viņi bija tik pārņemti, apsūdzot Jēzu, ka neatstāja vietu Dieva Vārdam:

„Un tā, kad mūs pārņem iekāre, mēs nedzirdam Dieva Vārdu. Nedzirdam. Nesaprotam. Jēzum nācās atgādināt par maizes pavairošanu, lai palīdzētu apustuļiem izlauzties no sava ierobežojuma, jo iekāre mūs tajā ieslēdz, atņem mums jebkādu spēju raudzīties tālāk, tā aizver visus apvāršņus un ved mūs pie grēka. Kad esam iekāres kārdināti, tikai Dieva Vārds, Jēzus Vārds var mūs izglābt. Klausīties šo Vārdu, kas atver apvāršņus… Viņš vienmēr ir gatavs mācīt mums kā iziet no iekāres. Un Jēzus ir liels, jo Viņš ne tikai ļauj iziet no iekāres, bet dod mums arī lielāku uzticību”.

Pāvests apgalvoja, ka šai uzticībai ir liels spēks, kad tiekam iekāres kārdināti. Kungs mūs gaida, Viņš uzticas mums kārdinātajiem, mums grēciniekiem, Viņš vienmēr atver apvāršņus. Pretēji rīkojas ļaunais. Tas kārdina, nemitīgi cenšas ieslēgt mūs važās un liek veidoties noslēgtai videi, kas līdzinās Evaņģēlijā pieminētajai apustuļu laivai. Lai neļautu sevi šādā vidē iesprostot, ir jāklausās Dieva Vārds. Pāvests aicināja lūgties:

„Lūgsim Kungam, kurš vienmēr, kad tiekam iekāres kārdināti, ar savu pacietību mums saka tāpat kā apustuļiem: „Apstājies! Paliec mierīgs! Atceries, ko darīju tai brīdī, tai laikā. Atceries! Pacel acis, paraugies uz apvārsni, neaizveries, neaizveries, ej uz priekšu!” Un šis Vārds mūs izglābs no ieslīgšanas grēkā iekāres brīdī”.

I. Šteinerte/VR

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna radio obligāta