Vatikānā turpinās Polijas bīskapu vizīte «ad Limina Apostolorum». Pāvests pieņēma
audiencē Vroclavas, Legnicas, Svidnicas, Katovices, Opoles, Sosnoviecas un Čenstohovas
diecēžu ordinārijus un palīgbīskapus. Klemensa zālē Francisks tikās ar Polijas bīskapu
grupu (97). Viņš pauda prieku, ka šī tikšanās norisinās īsi pirms svētīgā Jāņa Pāvila
II kanonizācijas. Baznīcas lielais gans visos savas dzīves un misijas posmos ir devis
pilnīgas veltīšanās Dievam un Viņa Mātei skaistu piemēru. Viņš mums atgādina, cik
svarīga ir garīgā un pastorālā vienotība starp bīskapiem. Svētais tēvs uzsvēra, ka
bīskapi ir aicināti stiprināt vienotību un mieru, kas sakņojas brālīgā mīlestībā.
Mūsu tikšanās laikā pārliecinājos, ka Baznīcai Polijā ir milzīgs ticības, lūgšanas
un žēlsirdības potenciāls, – sacīja pāvests. Viņš pauda prieku, ka ticīgie aktīvi
piedalās Baznīcas dzīvē, pieņem sakramentus, sniedz svarīgu ieguldījumu jaunās evaņģelizācijas
darbā.
Francisks norādīja uz pastorālā darba ar ģimenēm nozīmi. Ģimene ir
sabiedrības pamatšūniņa. Tā ir vieta, kur vecāki nodot saviem bērniem ticību. Šodien
laulības dzīve nereti tiek uzskatīta par sava veida jūtu gratifikāciju. Taču šāda
vīzija ietekmē arī kristiešu mentalitāti. Pieaug šķirto laulību skaits. Daudzi dzīvo
separācijā. Tāpēc bīskapiem un priesteriem ir jāuzdod sev jautājums, kādā veidā varam
palīdzēt tiem, kuri dzīvo šādā situācijā, lai tie nejustos izslēgti no Dieva žēlsirdības,
nejustos attālināti no ticīgo kopienas mīlestības un Baznīcas rūpēm par viņu pestīšanu.
Kā pilnveidot un īstenot pirmslaulību mācību programmas, lai palīdzētu jauniešiem
labi sagatavoties ģimenes dzīvei, lai viņi spētu atklāt uz mīlestības un atbildības
pamatiem balstīto attiecību skaistumu un nozīmi, kas palīdz pārvarēt grūtības, pārbaudījumus
un egoismu.
Uzrunas turpinājumā Svētais tēvs skaidroja, ka ticīgo kopienu uzdevums
ir uzklausīt, mierināt, atbalstīt un palīdzēt laulātajiem īstenot savu cēlo misiju.
Pāvests aicināja bīskapus un priesterus būt par kristīgo ģimeņu garīgajiem vadītājiem,
lai sargātu no negatīvo ideoloģiju ietekmes un palīdzētu tām būt stiprām Dievā un
Viņa mīlestībā.
Garajā uzrunā tika pieminētas arī nākamās Pasaules Jauniešu
dienu svinības, kas notiks 2016. gadā Krakovā. Pāvests uzsvēra, ka jaunieši ir Baznīcas
nākotne. Modernie tehnoloģijas līdzekļi dāvā tiem jaunas komunikāciju iespējas, vienlaicīgi
vājinot attiecības starp cilvēkiem. Šodien pietrūkst personīgu kontaktu. Taču jauniešu
sirdīs ir ilgas pēc kaut kā dziļāka, lielāka, patiesāka. Mums ir jāiziet pretī šīm
ilgām, sacīja pāvests.
Francisks runāja par ticības mācības nozīmi skolās.
Viņš atgādināja, ka ir jārūpējas ne tikai par jauniešu intelektuālo formāciju, ko
nodrošina labas skolas, universitātes un teoloģijas fakultātes, bet pirmām kārtām
par cilvēcisko un garīgo formāciju. Tas palīdzēs viņiem stiprināt saikni ar Kristu,
būt atvērtiem Svētā Gara gaismai, būt lūgšanas un garā nabadzīgiem cilvēkiem, lai
pašaizliedzīgi kalpotu Dievam un tuvākajam.
Svētais tēvs vērsa bīskapu uzmanību
trūkumcietējiem un slimniekiem. Arī Polijā, neskatoties uz tautsaimniecības attīstību,
daudziem cilvēkiem nav darba, trūkst līdzekļu uzturēt ģimeni, izglītot bērnus, rūpēties
par veselību. Lai priesteriem, reliģisko institūtu locekļiem un lajiem nekad nepietrūkst
«žēlsirdības iztēles», un lai tā tiktu īstenota dzīvē, novēlēja pāvests. Viņš aicināja
bīskapus rūpēties arī par tiem cilvēkiem, kuri, meklējot labākus dzīves apstākļus,
veido savu dzīvi ārpus dzimtenes. Francisks nodeva sveicienus poļu tautai.