Svētā Zeme: atrakta bizantiešu laika baznīca

Izraēlas arheologi ir atrakuši bizantiešu laika baznīcu, kas atrodas Lahišā valsts dienvidos. Šī sakrālā celtne tika uzieta, uzsākot jauna dzīvojamā masīva celtniecību. Kā stāsta arheoloģijas darbu vadītājs Daniels Varga, šai teritorijā varētu atrasties arī citas nozīmīgas senatnes celtnes. Nesenajā pagātnē te atradās kāda šeiha kaps.

Atrakto bizantiešu baznīcu klāja trīs metrus augsts zemes slānis. Dievnams ir 22 metrus garš un 12 metrus plats. Dažādas baznīcas daļas ir bijušas atdalītas ar marmora kolonnām. Taču visskaistākā ir grīdas mozaīka. Tās centrā ir skatāmi medaljoni, kuros attēloti vairāki dzīvnieki – mežacūka, divas žurkas, žirafe, zebra, flamings, irbe, leopards, lācis, zaķis, divi pāvi un hameleons. Viens no medaljoniem, kurā, visticamāk, varētu būt attēlots cilvēks, ir speciāli iznīcināts, iespējams ikonoklastisko vajāšanu laikā. Grīdas mozaīkā var saskatīt arī kristīgo simboliku un uzrakstus.

Pamatojoties uz dzīvnieku attēliem, tiek lēsts, ka baznīca varētu būt celta pirms apmēram 1500 gadiem – VI gadsimta vidū, kad šāda veida attēli bija modē. Arheologi nožēlo, ka nav bijis iespējams atšifrēt baznīcas nosaukumu, taču pieļauj, ka tā ir kalpojusi par kulta vietu svētceļniekiem, kas ceļojuši starp Jeruzalemi un Aškelonu.

I. Šteinerte/VR

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna radio obligāta