Krievija vēlas atjaunot savu klātbūtni Svētajā Zemē. Šī gada 1. septembrī tiks atvērta
pirmā krievu skola Betlēmē. Sekos arī virkne vairāku citu iniciatīvu, kas liecina
par Krievijas centieniem atjaunot savu ietekmi reģionā.
23. janvārī Maskavā
viesojās Palestīnas pašpārvaldes līderis Abu Mazens un Palestīnas pareizticīgo imperiālās
biedrības prezidents Sergejs Stepašins. Stepašina vadītā organizācija ir vissenākā
Krievijas nevalstiskā organizācija. 1882. gadā to nodibināja cars Aleksandrs III un
tā bija vienīgā šāda veida organizācija, kas turpināja darboties arī PSRS laikos.
„Mums
nevajadzētu zaudēt Tuvos Austrumus,” intervijā Krievijas presei izteicās Sergejs Stepašins,
aicinot izmantot Mahmuda Abbasa aicinājumu dibināt vairāk skolu Palestīnā. Viņš pastāstīja,
ka pirms 1917. gada revolūcijas, Svētajā Zemē bijis vairāk nekā 100 krievu skolu.
Vairāk nekā 70 krievu skolu bijis Libānā un Sīrijā. XIX gadsimta beigās un XX gadsimta
sākumā ticis lietots pat tāds jēdziens, kā „Krievijas Palestīna”. Tas nozīmējis krievu
skolas, viesnīcas, klosterus un kapelas, slimnīcas, ko krievi uzcēluši Svētajā Zemē
gan saviem svētceļniekiem, gan arābu iedzīvotājiem. Tāpat kā šodien, ar nosaukumu
„Svētā Zeme” Maskavas patriarhāts sauca ne tikai Palestīnu, bet arī Izraēlu, Sīriju
un Libānu. 1964. gadā lielu daļu no Krievijas īpašumiem Padomju Savienība pārdeva
Izraēlai par 4,5 miljoni dolāru lielu naudas summu. Šodien notiek šo īpašumu atgriešana
Krievijai.
Kā norāda ziņu aģentūra Asianews, krievu klātbūtnes atjaunošana
Svētajā Zemē norisinās līdz ar Maskavas politisko stratēģiju atgūt ietekmi šai Tuvo
Austrumu reģionā. Tikšanās laikā ar prezidentu Putinu, Palestīnas pašpārvaldes prezidents
Abu Mazens izteicis cerību, ka Krievija uzņemsies centrālo lomu Tuvo Austrumu problēmu
risinājumā.
I. Šteinerte/Asianews
Tekstu izmantošanas gadījumā
atsauce uz Vatikāna radio obligāta