Vai mums patiesi rūp, lai mūsu bērni saņemtu ne tikai Kristības, bet arī Iestiprināšanas
sakramentu? – šo jautājumu uzdeva Francisks, uzrunājot 29. janvārī Svētā Pētera laukumā
sapulcējušos trešdienas vispārējās audiences dalībniekus. Trešajā katehēzes mācībā
par sakramentiem pāvests pievērsās Iestiprināšanai. Tieši pateicoties Iestiprināšanas
sakramentā saņemtajam īpašajam Svētā Gara spēkam, mēs, kristieši, varam drosmīgi apliecināt
Kristus vārdu un nekad nekaunēties no krusta. Svētais tēvs uzsvēra, ka Dievs nemitīgi
rūpējas par mums un veido mūs pēc sava Dēla attēla, lai mēs spētu mīlēt tāpat kā mīl
Viņš. Uzrunājot atsevišķas svētceļnieku grupas, pāvests aicināja bieži piesaukt Svēto
Garu, lai Viņš pārveido mūsu dzīvi. Pāvests atgādināja, ka Iestiprināšanas sakraments
kopā ar Kristību un Euharistiju veido kristīgās iniciācijas sakramentu vienību. Šie
trīs sakramenti ievada mūs kristīgajā dzīvē. Ar iegremdēšanu Kristības ūdenī mēs tiekam
guldīti Kristus nāvē, no kurienes iznākam, augšāmceļoties kopā ar Viņu, kā jauna radība.
Atbrīvoti no grēka, mēs kļūstam Dieva bērni un tiekam iekļauti Baznīcā. Pateicoties
Iestiprināšanas sakramentam, Kristības žēlastība sasniedz savu pilnību. Savukārt Euharistija,
kas ir visas kristīgās dzīves avots un virsotne, noslēdz ievadīšanu kristīgajā dzīvē.
Francisks paskaidroja, ka tādēļ senatnē visi trīs sakramenti tika svinēti
kopā, noslēdzoties katehumenātam. Parasti tas notika Lieldienu vigīlijas naktī. Tādā
veidā tika apzīmogots formācijas ceļš, kas varēja ilgt pat vairākus gadus.
Iestiprināšanas
sakramentu sauc par „hrizmāciju” jeb svaidīšanu ar svēto eļļu. Tādā veidā tiek labāk
izcelta Svētā Gara dāvanas nozīme. Šī sakramenta rezultāts ir īpaša Svētā Gara dāvāšana.
Balstoties uz Katoliskās Baznīcas katehismu (1303), pāvests uzskaitīja Iestiprināšanas
sekas. Iestiprināšana ļauj pieaugt un padziļināties Kristības žēlastībai: tā ciešāk
vieno mūs ar Kristu, dara pilnīgāku mūsu saikni ar Baznīcu, piešķir mums īpašu Svētā
Gara spēku, lai mēs spētu izplatīt un aizstāvēt ticību ar vārdiem un darbiem kā īsti
Kristus liecinieki, lai mēs drosmīgi apliecinātu Kristus vārdu un lai nekad nekaunētos
no Krusta.
„Tieši tāpēc ir svarīgi rūpēties, lai mūsu bērni, mūsu pusaudži
saņemtu šo sakramentu”, uzsvēra Francisks. „Mēs taču visi rūpējamies, lai viņi tiktu
nokristīti, un tas ir labi, vai ne? Tomēr varbūt pietiekoši nerūpējamies par to, lai
viņi saņemtu Iestiprināšanas sakramentu? Tad viņi paliek pusceļā un nesaņem Svēto
Garu, kas ir tik ļoti svarīgi kristīgajā dzīvē, jo dod mums spēku iet uz priekšu.
Katrs mazliet padomāsim: vai mums patiesi rūp, lai mūsu bērni saņemtu Iestiprināšanu?
Tas ir svarīgi. Ja jums mājās ir bērni, kuri jau ir sasnieguši attiecīgu vecumu un
nav to vēl saņēmuši, tad dariet visu iespējamo, lai pabeigtu kristīgās iniciācijas
procesu un lai viņi saņemtu Svētā Gara spēku. Tas ir svarīgi!” Francisks piebilda,
ka, protams, svarīga ir arī laba sagatavošanās, kas palīdzēs viņiem izveidot dziļāku
personīgāku saiti ar Kristu un atmodinās piederības Baznīcai izjūtu.
Katehēzes
mācībā pāvests atgādināja, ka Iestiprināšana, tāpat kā citi sakramenti, ir nevis cilvēku,
bet Dieva darbs. Dievs par mums rūpējas un veido mūs pēc sava Dēla attēla. Viņš apveltī
mūs ar septiņām sava Gara dāvanām, kas pavada mūs visas dzīves garumā. Šīs dāvanas
ir: gudrība, saprāts, padoms, spēks, zinību dāvana, dievbijība un Dieva bijāšana.
Francisks norādīja, ka, noslēdzot katehēžu ciklu par sakramentiem, viņš pievērsīsies
Svētā Gara dāvanām. Noslēgumā viņš atzina, ka ir ļoti svarīgi pieņemt Svēto Garu savā
sirdī un ļaut, lai Viņš darbojas. Tad pats Kristus ir klātesošs mūsu dzīvē un darbojas
mūsos. Caur mums pats Kristus lūdzas, piedod, ielej cerību, sniedz mierinājumu, kalpo
brāļiem, atbalsta trūkumcietējus, stiprina vienotību un sēj mieru.
Vispārējās
audiences beigās apsveica jauniešus, slimniekus un jaunlaulāto pārus, atgādinot, ka
31. janvārī Baznīca atzīmēs izcilā jauniešu audzinātāja, Svētā Jāņa Bosko liturģiskās
piemiņas dienu. Jauniešiem Francisks novēlēja, lai šis tēvs un skolotājs pavada viņus
studiju ceļā, slimniekus mudināja nezaudēt cerību pat vissmagāko ciešanu brīžos, bet
jaunlaulātos – bērnu audzināšanā sekot viņa mīlestības paraugam.
J. Evertovskis
/ VR
Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta