Celt dialoga tiltus, nevis sarūgtinājuma mūrus!

„Kopā ar citiem vienmēr celt dialoga tiltus, nevis sarūgtinājuma mūrus,” šāds ir pāvesta Franciska pamudinājums, kas izskanēja šīrīta Svētās Mises homīlijā. Svētais tēvs atzina, ka nav viegli veidot dialogu ar citiem, jo īpaši, ja no viņiem mūs šķir dusmas. Taču kristietis ar pazemību meklē šo ieklausīšanās un izlīgšanas ceļu, jo tā mācīja Jēzus. „Labāk ir lūzt, nekā locīties”, apgalvo vairāku tautu gudrība. Taču kristīgā gudrība iesaka labāk noliekties ceļos, nekā salūzt. Tie ir divi dzīves uztveres veidi. Pirmais ir vērsts uz nesapratnes mūru vieglprātīgu uzsliešanu starp cilvēkiem, kas bieži ved līdz pat ienaidam. Otrs, savukārt, sliecas uz sapratnes tiltu celtniecību arī tad, kad ir notikuši pārpratumi un strīdi. Taču šeit ir vajadzīga pazemība.

Turpinot iepriekšējās dienās iesākto tematiku, pāvests pievērsās šīsdienas liturģijā paredzētajam Svēto Rakstu lasījumam par nesapratni, kas bija izveidojusies starp ķēniņu Saulu un jauno Dāvidu. Dāvidam rodas iespēja Saulu nogalināt, taču viņš izvēlas citu ceļu – tuvināšanās, situācijas noskaidrošanas ceļu. Tas ir dialoga ceļš, lai panāktu mieru. Pāvests teica:

„Lai veiktu dialogu, ir nepieciešana lēnprātība, kur vietas nav kliegšanai. Ir jāpadomā arī, ka otram ir kaut kas vairāk par mani, un Dāvids domāja: „Viņš ir Kunga svaidītais, viņš ir svarīgāks par mani”. Pazemība, lēnprātība… Lai veiktu dialogu, ir nepieciešams darīt to, ko šodien, Svētās Mises sākumā, prasījām lūgšanā: darīt visu priekš visiem. Pazemība, lēnprātība, darīt visu priekš visiem, un, lai arī tas nav teikts Svētajos Rakstos, bet ko visi apzināmies, ir „norīt daudzus krupjus”, lai spētu paveikt šīs lietas. Taču tas ir jādara, jo no tā ir atkarīgs miers: jādara ar pazemību, pazemošanos, otrā vienmēr cenšoties saskatīt Dieva attēlu”.

Pāvests atzina, ka veikt dialogu ir grūti, bet sliktāk par tiltu celtniecību ar ienaidnieku, ir ļaut savai sirdij uzpūsties no dusmām pret viņu. „Šādā veidā paliksim izolēti šai mūsu sarūgtinājuma rūgtajā zupā,” teica Francisks. Viņš norādīja, ka kristietim par piemēru jāizraugās Dāvids, kurš uzvar naidu ar pazemību:

„Pazemoties un vienmēr celt tiltu. Vienmēr! Un tā ir kristieša būtība. Nav viegli. Nav viegli! Taču Jēzus to darīja. Viņš pazemojās līdz pat beigām, un norādīja mums ceļu. Ir svarīgi, lai nepaietu ilgs laiks. Ja ir kāda problēma, tad, cik vien iespējams ātri, jau pirmajā brīdī pēc vētras, ir jātuvinās dialogam, jo laiks liek izaugt mūriem, tāpat kā izaug nezāles, kas neļauj attīstīties labībai. Un kad ir izauguši mūri, izlīgt ir ļoti grūti. Ļoti grūti!”

„Nav problēma,” teica pāvests, „ja dažreiz plīst trauki, vai tas būtu ģimenē, kopienā, dzīvojamajā kvartālā. Svarīgi pēc iespējas ātrāk ir meklēt mieru. To var darīt ar vārdiem, ar žestiem. Labāk celt tiltus, nekā mūrus, kā piemēram, tādu mūri, kas daudzus gadus šķīra Berlīni. Jo arī mūsu sirdī ir iespējams kļūt par Berlīni ar mūri pret citiem”:

„Man ir bail no šiem mūriem, no šiem mūriem, kas aug katru dienu un kur priekšroka tiek dota sarūgtinājumam. Arī naidam. Padomāsim par jauno Dāvidu: viņam bija iespēja atriebties, bija iespēja sūtīt prom ķēniņu un viņš ar pazemību, lēnprātību, maigumu izvēlējās dialoga ceļu. Šodien varam lūgt svētā Franciska no Sales, šī maiguma doktora aizbildniecību, lai viņš visiem mums dod žēlastību veidot tiltus, un nekad mūrus pret citiem.”

I. Šteinerte/VR

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna radio obligāta