Kristīgā brīvība slēpjas paklausībā Dieva Vārdam

„Kristīgā brīvība slēpjas paklausībā Dieva Vārdam,” šorīt, Svētajā Misē apgalvoja pāvests Francisks. Viņš aicināja būt vienmēr gataviem pieņemt Evaņģēlija jaunumu un Dieva pārsteigumus. „Dieva Vārds ir dzīvs un efektīvs, tas pazīst sirds jūtas un domas,” homīlijā teica pāvests. Viņš paskaidroja, ka Dieva Vārds ir dzīvs, tāpēc tas nāk un saka to, ko vēlas teikt: nevis to, ko gaidu, lai tas teiktu, vai to, ko ceru, ka tas sacīs. Tas ir brīvs Vārds. Un tas ir arī pārsteigumu Vārds, jo mūsu Dievs ir pārsteigumu Dievs. Tas ir „jaunums”.

„Evaņģēlijs ir jaunums. Atklāsme ir jaunums. Mūsu Dievs ir Dievs, kas vienmēr dara jaunas lietas un no mums prasa šo paklausību Viņa jaunumam. Evaņģēlijā Jēzus šai ziņā izsakās skaidri, ļoti skaidri: jauns vīns jaunos traukos. Vīnu nes Dievs, bet tas ir jāpieņem ar šo atvērtību jaunumam. Un tas saucas paklausība. Varam jautāt: vai esmu paklausīgs Dieva Vārdam, vai vienmēr daru to, kam ticu, ka tas ir Dieva Vārds? Vai arī Dieva Vārdu izlaižu caur destilatoru un iegūstu kaut ko citu, nevis to, ko man saka Dievs?”

Pāvests piebilda, ka to darot, mēs kļūstam kā rupja auduma ielāpi uz veca apģērba un salāpītais caurums tajā izskatās vēl sliktāk. Francisks norādīja, ka sagatavošanās Dieva Vārda pieņemšanai prasa askētisku attieksmi:

„Kad vēlos iegūt elektrību no elektrības avota, un ja manā rīcībā esošais aparāts to nespēj, tad meklēju piemērotu adaptoru. Mums vienmēr ir jābūt gataviem adaptēties, piemēroties šim Dieva Vārda jaunumam, būt atvērtiem pret jaunumu. Sauls, tieši Dieva izredzētais, Dieva svaidītais, aizmirsa, ka Dievs ir pārsteigums un jaunums. Aizmirsa, bija aizvērts savās domās, savās shēmās, un tāpēc viņš vadījās pēc saviem, cilvēciskiem apsvērumiem”.

Pāvests pakavējās pie pirmā šīsdienas Svēto Rakstu lasījuma. Viņš norādīja, ka Saula laikā, tie, kuri bija uzvarējuši cīņā, ņēma laupījumu un daļu no tā upurēja. „Šie dzīvnieki ir tik skaisti,” teica Sauls, „tāpēc tie būs Kungam”. Taču, kā paskaidroja pāvests, Sauls domāja ar savu prātu, savu sirdi, viņš bija aizvērts savās parašās. Taču mūsu Dievs nav parašu Dievs. Viņš ir pārsteigumu Dievs. Sauls nepaklausīja Dieva Vārdam, viņš nebija paklausīgs Dieva Vārdam. Un Samuels viņam pārmeta tieši to, viņš lika Saulam saprast, ka viņš nebija paklausījis, viņš neizturējās kā kalps, bet kā kungs. Viņš bija uzkundzējies Dieva Vārdam. „Atriebība, nepaklausība Dieva Vārdam, ir grēks,” teica pāvests. Viņš piebilda, ka ietiepība, nepaklausība un darīšana pēc sava, nevis Dieva prāta, ir grēks un elkdievība. Tas liek domāt par to, kas ir kristīgā brīvība, kas ir kristīgā paklausība:

„Kristīgā brīvība un kristīgā paklausība ir atvērtība pret Dieva Vārdu, tā ir drosme kļūt par jauniem traukiem vīnam, kas nemitīgi plūst. Šī ir drosme vienmēr izšķirt: saku izšķirt, nevis relativizēt. Izšķirt vienmēr, ko dara Gars manā sirdī. Un paklausīt. Izšķirt un paklausīt. Lūgsim šodien žēlastību būt paklausīgiem Dieva Vārdam, šim Vārdam, kas ir dzīvs un efektīvs, kas izšķir sirds jūtas un domas”.

I. Šteinerte/VR

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna radio obligāta