No Pjemontes uz Buenosairesu – pāvesta dzimtas vēsture
Asti komūnas dzimtsarakstu nodaļa un Itālijas valsts arhīvs glabā datus, kas attiecas
arī uz pāvestu Francisku un viņa senčiem vairākās paaudzēs. Bergoljo dzimtas saknes
šeit var izsekot kopš 1816. gada, kad Skjerano pilsētiņā piedzima Džuzepe Bergoljo.
Viņš apprecēja 1819. gadā dzimušo Mariju Džakino di Kokkonato. Viņu dēls Francisks
piedzima Montekjaro 1857. gadā. Viņš, savukārt, apprecēja no San Martino al Tanaro,
tagad San Martino Alfjeri pilsētiņas nākušo Mariju Terēzi Bunjano, kas dzimusi 1862.
gadā. Viņu laulībā 1884. gadā piedzima Džovanni – pašreizējā pāvesta vectēvs. Bergoljo
ģimene dzīvoja Asti komūnas Brikko Marmorito della Valleversa ciematā. Viņi bija zemnieki.
Džovanni, saukts arī par Albino, apprecēja Rozi Vassallo no Pjana Kriksija un 1908.
gadā piedzima Mario – nākamā pāvesta tēvs.
Ir zināms, ka ģimene bija atvērusi
pārtikas veikalu. Taču 1929. gada 1. februārī tā devās uz Argentīnu. Viņi pieņēma
Džovanni brāļa aicinājumu strādāt Bergoljo radinieku dibinātajā grīdas materiālu fabrikā
Panarā. Arhīvā pieejamie izziņas materiāli vēstī arī, ka nākamā pāvesta tēvs kopā
ar saviem vecākiem ceļu uzsāka no Dženovas ostas ar kuģi „Giulio Cesare”, kas
devās uz Buenosairesu. Šai kuģī viņi iekāpa tikai kādas nejaušības dēļ, jo biļete
patiesībā bija nopirkta uz citu kuģi, kas vēlāk cieta avāriju un noslīka ceļā.
Argentīnā
Mario Bergoljo iepazinās ar Regīnu Mariju Sivori. Arī viņa bija itāliete, ieceļotāja
no Ligūrijas apgabala. Abi jaunieši apprecējās un dzīvoja Bokā – Buenosairesas kvartālā,
kurā bija apmetušies daudzi ieceļotāji no Dženovas un tās apkārtnes. Mario strādāja
Argentīnas dzelzceļa uzņēmumā. 1936. gada 17. decembrī pasaulē ienāca jaunās ģimenes
pirmdzimtais Horhe Mario.
Asti komūnas ārzemēs dzīvojošo itāļu sarakstā ir
rodami arī nākamā pāvesta brāļa Alberto Horacio un māsu Martas Regīnas un Marijas
Elenas dzimšanas dati. Marta Regīna piedzima 1940. gadā, Alberto Horacio 1942. gadā
un Marija Elena 1948. gadā. Sarakstos, šķiet, nav minēts brālis Oskars Adrians.
I.
Šteinerte/VR
Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna radio obligāta