Meklēt, atveseļot, mīlēt cilvēkus, tāpat kā to darīja Jēzus!
Četri ticīgo modeļi, lai kavētos pārdomās par kristīgo liecību. Otrdienas rīta Svētajā
Misē, izmantojot dienai paredzētos Svēto Rakstu lasījumus, šos modeļus izcēla pāvests
Francisks. Viņš vēlējās pasvītrot, ka Jēzus nestais jauninājums ir Dieva mīlestība
uz katru no mums. Pāvests aicināja izvairīties no liekulīgas attieksmes, kas cilvēkus
attālina no ticības. Jēzus, Rakstu mācītāji, priesteris Heli un divi viņa dēli – arī
priesteri. Šie, tātad, ir iepriekšminētie ticīgo modeļi. Pāvests vispirms atgādināja,
kāda ir Jēzus attieksme Viņa katehēzē. Jēzus mācīja kā tāds, kuram piemīt autoritāte,
nevis kā Rakstu mācītāji. Rakstu mācītāji, savukārt, mācīja, sprediķoja, taču sasaistīja
cilvēkus ar daudzām smagām lietām, un nabaga ļaudis, šī smaguma nospiesti, nevarēja
virzīties uz priekšu.
Pāvests teica: „Un Jēzus pats saka, ka viņi šīs lietas
nekustināja pat ar pirkstu, vai ne? Un tad Viņš teiks ļaudīm: „Dariet tā, kā viņi
saka, bet ne tā, kā viņi dara!” Ļaužu nepareizā rīcība… Bet vienmēr šie Rakstu mācītāji,
šie farizeji… It kā viņi ļaudis šaustītu, vai ne? „Jums jādara tas, tas un tas.” Un
Jēzus teica: „Bet tā jūs aizverat Debesu valstības durvis. Jūs neļaujat ienākt citiem,
un arī paši neienākat!” Tas ir viens savas ticības sprediķošanas, mācīšanas, liecināšanas
veids… Un cik ir tādu, kuri domā, ka tāda ir ticība…”
Pirmajā lasījumā, kas
ņemts no Samuela grāmatas, rodam Heli tēlu. Pāvests viņu raksturoja kā nabadzīgu,
vāju, atsalušu priesteri, kurš ļāva saviem dēliem darīt daudzas nekrietnas lietas.
Heli sēdēja Kunga svētnīcas durvju priekšā un raudzījās uz Annu, uz sievieti, „kas
lūdzās savā veidā, prasot dēlu”. Pāvests teica, ka šī sieviete „lūdzās tāpat, kā lūdzas
pazemīgi cilvēki – vienkārši, bet no sirds, gauži raudādama”. „Anna kustināja lūpas
gluži tāpat kā dara daudzas labas sievietes mūsu baznīcās, mūsu svētnīcās”, teica
Francisks. Viņa lūdzās un prasīja brīnumu. Un vecais Heli uz viņu raudzījās un teica:
„Cik ilgi tu būsi piedzērusies?” un nicināja viņu. Pāvests norādīja, ka Heli bija
ticības pārstāvis, ticības autoritāte, taču viņa sirds bija palikusi nejūtīga un viņš
šo sievieti nicināja. Svētais tēvs piebilda:
„Cik gan reizes Dieva tauta jūt,
ka tie, kuriem būtu jāliecina, tai nevēl labu – šo attieksmi jūt no kristiešiem, no
kristīgajiem lajiem, priesteriem, bīskapiem… „Bet nabaga ļaudis neko nesaprot. Viņiem
būtu jāiziet teoloģijas kurss, lai tie saprastu…” Bet, kāpēc man ir zināma veida līdzjūtība
pret šo cilvēku? Tāpēc, ka viņa sirdī joprojām ir svaidīšana, tāpēc, ka sievietes
priekšā, kura viņam paskaidro savu situāciju, viņš saka: „Ej mierā, un Izraēļa Dievs
lai izpilda tavu lūgumu, ko esi lūgusi no Viņa!” Šeit izpaužas priesteriskā svaidīšana:
nabaga vīrs, kurš to bija apslēpis sevī un viņa slinkums! Viņš ir atsalis. Un tad
viņš, nabadziņš, krīt postā”.
Pāvests pievērsās arī Heli dēlu raksturojumam.
Viņi bija tie, kas atbildēja par svētnīcu. „Viņi bija laupītāji,” teica pāvests, „viņi
bija priesteri, bet laupītāji!” Viņi dzinās pēc varas, dzinās pēc naudas. Tie izmantoja
ļaudis, piesavinājās viņu ziedojumus, viņu dāvanas, un Kungs viņus spēcīgi sodīja.
Pāvests norādīja, ka tas ir korumpēta kristieša modelis – korumpēta laja, korumpēta
priestera, korumpēta bīskapa modelis, kurš izmanto savu situāciju, savu ticības privilēģiju,
to, ka ir kristietis, bet viņa sirds ir kritusi korumpētībā, kā tas notika arī ar
Jūdu. Francisks piebilda, ka no korumpētas sirds izriet nodevība. Jūda nodeva Jēzu.
Heli
dēli, tātad, ir trešais ticīgā modelis. Taču ir arī ceturtais modelis – Jēzus. Par
viņu ļaudis saka: „Viņš māca kā tāds, kuram pieder vara. Šī ir jauna mācība!” „Bet
kur ir šis jaunums?” jautāja Francisks. Viņš paskaidroja, ka tā ir „svētuma vara”,
„Jēzus jaunums ir tas, ka Viņš sev līdzi nes Dieva Vārdu, Dieva vēsti, proti, Dieva
mīlestību uz katru no mums”. Jēzus tuvina Dievu cilvēkiem un lai to darītu, Viņš pats
tuvinās cilvēkiem. Viņš ir tuvs grēciniekiem!
Pāvests atgādināja, ka Jēzus
piedod laulības pārkāpējai, runā par teoloģiju ar samarieti, „kas nebija nekāds jēriņš”.
Jēzus meklē cilvēku sirdis, Jēzus tuvojas cilvēku ievainotajai sirdij. Jēzum interesē
tikai cilvēka persona un Dievs. Jēzus grib, lai cilvēki tuvotos Viņam, lai Viņu meklētu.
Viņš jūtas sarūgtināts, ja redz, ka cilvēks ir pazaudējis ceļu un palicis gluži kā
avs bez gana. Visa šī attieksme ir tāda, par kuru ļaudis saka: „Bet šī ir jauna mācība!”
„Taču nē,” uzsvēra pāvests Francisks, „tā nav jauna mācība, bet veids, kādā tā tiek
pasniegta. Tas ir evaņģēliskais caurspīdīgums”:
„Lūgsim Kungam, lai šie lasījumi
palīdz mūsu, kristiešu dzīvē! Visu kristiešu dzīvē! Katram savā vietā! Lai mēs nebūtu
burta kalpi, liekuļi kā Rakstu mācītāji un farizeji. Lai nebūtu korumpēti kā Heli
dēli. Lai nebūtu atsaluši kā Heli, bet lai būtu kā Jēzus, ar tādu pašu dedzību meklēt
ļaudis, atveseļot ļaudis, mīlēt ļaudis un teikt viņiem: „Bet, ja es to daru, būdams
tik niecīgs, tad padomā kā tevi mīl Dievs, kāds ir tavs debesu Tēvs!” Tā ir jaunā
mācība, ko mums dod Dievs. Lūgsim šo žēlastību!”
I. Šteinerte/VR
Tekstu
izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna radio obligāta