2014-01-14 17:08:42

Meklēt, atveseļot, mīlēt cilvēkus, tāpat kā to darīja Jēzus!


Četri ticīgo modeļi, lai kavētos pārdomās par kristīgo liecību. Otrdienas rīta Svētajā Misē, izmantojot dienai paredzētos Svēto Rakstu lasījumus, šos modeļus izcēla pāvests Francisks. Viņš vēlējās pasvītrot, ka Jēzus nestais jauninājums ir Dieva mīlestība uz katru no mums. Pāvests aicināja izvairīties no liekulīgas attieksmes, kas cilvēkus attālina no ticības. Jēzus, Rakstu mācītāji, priesteris Heli un divi viņa dēli – arī priesteri. Šie, tātad, ir iepriekšminētie ticīgo modeļi. Pāvests vispirms atgādināja, kāda ir Jēzus attieksme Viņa katehēzē. Jēzus mācīja kā tāds, kuram piemīt autoritāte, nevis kā Rakstu mācītāji. Rakstu mācītāji, savukārt, mācīja, sprediķoja, taču sasaistīja cilvēkus ar daudzām smagām lietām, un nabaga ļaudis, šī smaguma nospiesti, nevarēja virzīties uz priekšu.

Pāvests teica: „Un Jēzus pats saka, ka viņi šīs lietas nekustināja pat ar pirkstu, vai ne? Un tad Viņš teiks ļaudīm: „Dariet tā, kā viņi saka, bet ne tā, kā viņi dara!” Ļaužu nepareizā rīcība… Bet vienmēr šie Rakstu mācītāji, šie farizeji… It kā viņi ļaudis šaustītu, vai ne? „Jums jādara tas, tas un tas.” Un Jēzus teica: „Bet tā jūs aizverat Debesu valstības durvis. Jūs neļaujat ienākt citiem, un arī paši neienākat!” Tas ir viens savas ticības sprediķošanas, mācīšanas, liecināšanas veids… Un cik ir tādu, kuri domā, ka tāda ir ticība…”

Pirmajā lasījumā, kas ņemts no Samuela grāmatas, rodam Heli tēlu. Pāvests viņu raksturoja kā nabadzīgu, vāju, atsalušu priesteri, kurš ļāva saviem dēliem darīt daudzas nekrietnas lietas. Heli sēdēja Kunga svētnīcas durvju priekšā un raudzījās uz Annu, uz sievieti, „kas lūdzās savā veidā, prasot dēlu”. Pāvests teica, ka šī sieviete „lūdzās tāpat, kā lūdzas pazemīgi cilvēki – vienkārši, bet no sirds, gauži raudādama”. „Anna kustināja lūpas gluži tāpat kā dara daudzas labas sievietes mūsu baznīcās, mūsu svētnīcās”, teica Francisks. Viņa lūdzās un prasīja brīnumu. Un vecais Heli uz viņu raudzījās un teica: „Cik ilgi tu būsi piedzērusies?” un nicināja viņu. Pāvests norādīja, ka Heli bija ticības pārstāvis, ticības autoritāte, taču viņa sirds bija palikusi nejūtīga un viņš šo sievieti nicināja. Svētais tēvs piebilda:

„Cik gan reizes Dieva tauta jūt, ka tie, kuriem būtu jāliecina, tai nevēl labu – šo attieksmi jūt no kristiešiem, no kristīgajiem lajiem, priesteriem, bīskapiem… „Bet nabaga ļaudis neko nesaprot. Viņiem būtu jāiziet teoloģijas kurss, lai tie saprastu…” Bet, kāpēc man ir zināma veida līdzjūtība pret šo cilvēku? Tāpēc, ka viņa sirdī joprojām ir svaidīšana, tāpēc, ka sievietes priekšā, kura viņam paskaidro savu situāciju, viņš saka: „Ej mierā, un Izraēļa Dievs lai izpilda tavu lūgumu, ko esi lūgusi no Viņa!” Šeit izpaužas priesteriskā svaidīšana: nabaga vīrs, kurš to bija apslēpis sevī un viņa slinkums! Viņš ir atsalis. Un tad viņš, nabadziņš, krīt postā”.

Pāvests pievērsās arī Heli dēlu raksturojumam. Viņi bija tie, kas atbildēja par svētnīcu. „Viņi bija laupītāji,” teica pāvests, „viņi bija priesteri, bet laupītāji!” Viņi dzinās pēc varas, dzinās pēc naudas. Tie izmantoja ļaudis, piesavinājās viņu ziedojumus, viņu dāvanas, un Kungs viņus spēcīgi sodīja. Pāvests norādīja, ka tas ir korumpēta kristieša modelis – korumpēta laja, korumpēta priestera, korumpēta bīskapa modelis, kurš izmanto savu situāciju, savu ticības privilēģiju, to, ka ir kristietis, bet viņa sirds ir kritusi korumpētībā, kā tas notika arī ar Jūdu. Francisks piebilda, ka no korumpētas sirds izriet nodevība. Jūda nodeva Jēzu.

Heli dēli, tātad, ir trešais ticīgā modelis. Taču ir arī ceturtais modelis – Jēzus. Par viņu ļaudis saka: „Viņš māca kā tāds, kuram pieder vara. Šī ir jauna mācība!” „Bet kur ir šis jaunums?” jautāja Francisks. Viņš paskaidroja, ka tā ir „svētuma vara”, „Jēzus jaunums ir tas, ka Viņš sev līdzi nes Dieva Vārdu, Dieva vēsti, proti, Dieva mīlestību uz katru no mums”. Jēzus tuvina Dievu cilvēkiem un lai to darītu, Viņš pats tuvinās cilvēkiem. Viņš ir tuvs grēciniekiem!

Pāvests atgādināja, ka Jēzus piedod laulības pārkāpējai, runā par teoloģiju ar samarieti, „kas nebija nekāds jēriņš”. Jēzus meklē cilvēku sirdis, Jēzus tuvojas cilvēku ievainotajai sirdij. Jēzum interesē tikai cilvēka persona un Dievs. Jēzus grib, lai cilvēki tuvotos Viņam, lai Viņu meklētu. Viņš jūtas sarūgtināts, ja redz, ka cilvēks ir pazaudējis ceļu un palicis gluži kā avs bez gana. Visa šī attieksme ir tāda, par kuru ļaudis saka: „Bet šī ir jauna mācība!” „Taču nē,” uzsvēra pāvests Francisks, „tā nav jauna mācība, bet veids, kādā tā tiek pasniegta. Tas ir evaņģēliskais caurspīdīgums”:

„Lūgsim Kungam, lai šie lasījumi palīdz mūsu, kristiešu dzīvē! Visu kristiešu dzīvē! Katram savā vietā! Lai mēs nebūtu burta kalpi, liekuļi kā Rakstu mācītāji un farizeji. Lai nebūtu korumpēti kā Heli dēli. Lai nebūtu atsaluši kā Heli, bet lai būtu kā Jēzus, ar tādu pašu dedzību meklēt ļaudis, atveseļot ļaudis, mīlēt ļaudis un teikt viņiem: „Bet, ja es to daru, būdams tik niecīgs, tad padomā kā tevi mīl Dievs, kāds ir tavs debesu Tēvs!” Tā ir jaunā mācība, ko mums dod Dievs. Lūgsim šo žēlastību!”

I. Šteinerte/VR

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna radio obligāta







All the contents on this site are copyrighted ©.