Pazaudējiet dzīvē visu, bet nepazaudējiet attiecības ar Jēzu Kristu!

„Īstam priesterim, ko Dievs svaidījis savai tautai, ir ciešas attiecības ar Jēzu: ja to pietrūkst, tad priesteris kļūst liekulis, Narcisa pielūdzējs,” teica pāvests Francisks rīta Svētajā Misē. Kopā ar viņu celebrēja kardināls Andželo Banjasko un priesteru grupa no Dženovas arhidiecēzes. Arī Svētā tēva homīlija šoreiz bija veltīta priesteriem.

Komentējot Svēto Rakstu fragmentu no apustuļa Jāņa 1. vēstules, kurā teikts, ka esam mūžīgās dzīves mantinieki, jo ticam Jēzus Vārdam, pāvests jautāja, kādas ir priesteru attiecības ar Jēzu, jo „priestera spēks slēpjas šais attiecībās”. Kad pieauga Jēzus popularitāte, Viņš gāja pie Tēva, devās uz vientuļām, tuksnešainām vietām lūgties. Francisks teica, ka priesterim šis ir kā stūrakmens – vai ejam, vai neejam atrast Jēzu. Viņš aicināja uzdot vēl vienu jautājumu – kāda ir Jēzus Kristus vieta manā priesteriskajā dzīvē? Vai tās ir dzīvas mācekļa un Skolotāja attiecības, no brāļa uz brāli, no nabadzīga cilvēka uz Dievu, vai arī mākslīgas attiecības, kas nenāk no sirds? Francisks vērsās pie priesteriem:

„Esam Gara svaidīti un kad priesteris attālinās no Jēzus Kristus, viņš var šo svaidīšanu pazaudēt. Savā dzīvē nē: būtībā jau viņam tā ir, taču viņš to zaudē. Tā vietā, lai būtu svaidīts, viņš kļūst vienīgi „ieeļļots”. Cik lielu ļaunumu Baznīcai nodara šādi, „ieeļļoti” priesteri! Tie, kuri savu spēku saliek mākslīgās lietās, liekulībā, attieksmē… pamācošā valodā… Cik bieži var dzirdēt: „Bet šis priesteris ir neīsts!”, jo viņš vienmēr ir liekulīgs. Tās nav attiecības ar Jēzu Kristu! Viņš ir pazaudējis svaidīšanu. Viņš ir „ieeļļots”.

Pāvests piebilda: „Mums, priesteriem, ir daudzi ierobežojumi: esam grēcinieki, visi. Bet, ja iesim pie Jēzus Kristus, ja meklēsim Kungu lūgšanā – palīdzības lūgšanā, adorācijas lūgšanā, tad būsim labi priesteri, lai arī grēcinieki. Taču, ja attālināsimies no Jēzus Kristus, tad vietā nāks cita veida attieksme – pasaulīgums. Un tā nu rodas visas šīs personas – arī priesteris-afērists, priesteris-uzņēmējs… Bet priesteris, kurš adorē Jēzu Kristu, priesteris, kurš runā ar Jēzu Kristu, priesteris, kurš meklē Jēzu Kristu, un kurš ļauj Jēzum Kristum meklēt sevi... Tas ir mūsu dzīves centrs! Ja tā nav, tad zaudējam visu. Un ko tad dosim cilvēkiem?”

Francisks uzsvēra, ka attiecības ar Jēzu Kristu, svaidīto attiecības Viņa tautas dēļ, priesteros pieaug katru dienu. Uzrunājot Dženovas arhidiecēzē kalpojošos priesterus, Svētais tēvs atzina:

„Ir skaisti sastapt priesterus, kas savu dzīvi ir atdevuši kā īsti priesteri, un par kuriem ļaudis saka: „Jā, viņam ir „raksturiņš”, viņam ir tas un tas, taču viņš ir īsts priesteris!” Un ļaudis saprot! Savukārt, ja viņi redz priesterus elkdievjus, kuriem, tā vietā, lai veidotu attiecības ar Jēzu, ir elki, kuri ir Narcisa pielūdzēji… Kad ļaudis redz šādus priesterus, viņi saka: „Ak, nabadziņš!” Tas, kas mūs paglābj no pasaulīguma un no elkdievības, kas mūs padara „ieeļļotus”, tas, kas mums palīdz saglabāt svaidīšanu, ir attiecības ar Jēzu Kristu. Un šodien, jums, kas esat atbraukuši koncelebrēt šeit, kopā ar mani, novēlu lūk ko: pazaudējiet dzīvē visu, bet nepazaudējiet attiecības ar Jēzu Kristu! Tā ir mūsu uzvara. Un ar to iesim uz priekšu!”

I. Šteinerte/VR

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna radio obligāta