Ar slavas himnu "Te Deum" pāvests pateicas Dievam par aizejošo gadu

Apustulis Jānis pašreizējo laiku definē ļoti precīzā veidā. „Ir pēdējais laiks” (1 Jņ 2, 18), viņš saka. „Šis apgalvojums, ko rodam 31. decembra Svētajā Misē, nozīmē, ka līdz ar Dieva ienākšanu vēsturē, esam jau sasnieguši „pēdējos laikus”, pēc kuriem galējā pāreja būs otrā un galējā Kristus atnākšana,” paskaidroja pāvests Francisks Vecgada vakarā. Kopā ar daudziem ticīgajiem viņš svinēja Vesperes Svētā Pētera bazilikā un ar slavas himnu Te Deum pateicās Dievam par aizvadīto gadu. Aplūkojot Evaņģēlija apgalvojumu „pēdējie laiki”, pāvests teica, ka runa ir par laika kvalitāti, nevis daudzumu. Līdz ar Jēzu ir atnākusi laiku „pilnība” – nozīmes un pestīšanas pilnība. Vairs nebūs jaunas atklāsmes, bet gan pilnīga tā manifestācija, ko Jēzus ir jau atklājis. Pāvests paskaidroja, ka šai ziņā esam „pēdējā stundā”. Katrs mūsu dzīves brīdis ir galējs, un katra mūsu rīcība ir mūžības piesātināta. Atbilde, ko šodien dodam Dievam, kurš mīl mūs Jēzū Kristū, ietekmē mūsu nākotni. Pāvests turpināja skaidrot:

„Bibliskā un kristīgā laika un vēstures vīzija nav cikliska, bet lineāra. Tas ir gājums, kas ved pretim piepildījumam. Tātad, gads, kas ir pagājis, mūs neved pie realitātes, kas beidzas, bet pie realitātes, kas piepildās. Tas ir vēl viens solis pretim mērķim, kas atrodas mums priekšā – pretim cerības un laimes mērķim, jo satiksim Dievu, mūsu cerības jēgu un mūsu līksmības avotu.”

Tuvojoties 2013. gada beigām, pāvests aicināja gluži kā grozā savākt dienas, nedēļas, mēnešus, ko esam aizvadījuši, lai to visu pasniegtu Kungam. Francisks aicināja arī pavaicāt, kā esam dzīvojuši šo laiku, ko Kungs mums bija dāvājis. Vai esam to izmantojuši galvenokārt sev, savām interesēm, vai esam to pratuši izmantot arī citu labā? Un Dievs? Cik laika esam atvēlējuši, lai būtu kopā ar Viņu lūgšanā, klusumā?

„Padomāsim arī par šo Romas pilsētu,” aicināja pāvests Svētā Pētera bazilikā sapulcējušos ļaudis. „Kas šai gadā ir noticis? Kas notiek, un kas notiks? Kāda ir šīs pilsētas dzīves kvalitāte? Tas ir atkarīgs no mums visiem! Kāda ir mūsu „pilsonības” kvalitāte? Vai šogad esam devuši kaut mazumiņu no sevis, lai tajā būtu labāk dzīvot, lai tā būtu sakārtotāka, mājīgāka? Patiesībā, pilsētas seja ir kā mozaīka, kuru sastāda visi tie, kas tajā dzīvo. Protams, tas, kam ir uzticēta autoritāte, nes lielāku atbildību, taču līdzatbildīgs ir katrs – gan labajā, gan ļaunajā.”

Francisks piebilda, ka Roma ir pilsēta ar vienreizēju skaistumu. Tās garīgais un kultūras mantojums ir ārkārtējs. Un tomēr, arī Romā ir daudzi cilvēki, ko skāris materiālais un morālais posts – nabadzīgi, nelaimīgi, cietoši cilvēki, kas klauvē ne tikai pie sabiedrības atbildīgo, bet arī pie katra pilsoņa sirdsapziņas. Romā, iespējams spēcīgāk izjūtam šo kontrastu starp cēlo un mākslas skaistuma piesātināto vidi no vienas puses un to cilvēku sociālo trūkumu, kam ir grūtāk izdzīvot, no otras. Romas bīskaps turpināja izcelt mūžīgās pilsētas realitātes:

„Roma ir gan tūristu, gan bēgļu pilna pilsēta. Roma ir pilna ar cilvēkiem, kas strādā, un ar cilvēkiem, kas nespēj atrast darbu, vai strādā par neatbilstoši zemu atalgojumu, nereti arī tādus darbus, kas nav cilvēka cienīgi. Taču visiem ir tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi, jo katrs ir cilvēciskās cieņas nesējs.”

Pāvests atgādināja, ka šī ir pēdējā gada diena un jautāja, ko darīsim, kā rīkosimies nākamajā gadā, lai mūsu pilsētu padarītu labāku. Svētais tēvs teica:

„Jaunā gada Romai būs vēl skaistāka seja, ja tā būs vēl bagātāka ar cilvēcību, ja būs viesmīlīga, pretimnākoša; ja mēs visi būsim uzmanīgi un dāsni pret tiem, kas ir grūtībās; ja spēsim sadarboties konstruktīvā un solidārā garā visu cilvēku labā. Jaunā gada Roma būs labāka, ja nebūs cilvēku, kas raugās „no attāluma”, kas uz savu dzīvi noraugās vienīgi „no balkona”, neiesaistoties daudzajās cilvēku problēmās, vīriešu un sieviešu problēmās, kas galu galā …un no sākuma, gribam to vai nē, ir mūsu brāļi. Šai perspektīvā, Romas Baznīca jūtas iesaistīta sava ieguldījuma došanā pilsētas dzīvei un nākotnei: dzīvinot to ar Evaņģēlija raugu, esot par Dieva mīlestības zīmi un instrumentu.”

Šai vakarā pāvests aicināja noslēgt 2013. Kunga gadu, pateicoties un lūdzot piedošanu. Francisks aicināja pateikties par visiem labumiem, ko Dievs ir devis, un jo īpaši par Viņa pacietību un uzticību, kas izpaužas ritot laikiem, un kas pavisam vienreizējā veidā izpaudusies tad, kad piepildoties laikam „Dievs sūtīja savu Dēlu, dzimušu no sievietes (Gal 4, 4).

Pāvests aicināja lūgties, lai Dieva Māte, kuras vārdā rīt sāksim jaunu posmu šīszemes svētceļojumā, mums māca pieņemt par cilvēku tapušo Dievu, lai katrs gads, katrs mēnesis, katra diena būtu Viņa mūžīgās mīlestības piepildīti.”

I. Šteinerte/VR

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta