Ar slavas himnu "Te Deum" pāvests pateicas Dievam par aizejošo gadu
Apustulis Jānis pašreizējo laiku definē ļoti precīzā veidā. „Ir pēdējais laiks” (1
Jņ 2, 18), viņš saka. „Šis apgalvojums, ko rodam 31. decembra Svētajā Misē,
nozīmē, ka līdz ar Dieva ienākšanu vēsturē, esam jau sasnieguši „pēdējos laikus”,
pēc kuriem galējā pāreja būs otrā un galējā Kristus atnākšana,” paskaidroja pāvests
Francisks Vecgada vakarā. Kopā ar daudziem ticīgajiem viņš svinēja Vesperes Svētā
Pētera bazilikā un ar slavas himnu Te Deum pateicās Dievam par aizvadīto gadu.
Aplūkojot Evaņģēlija apgalvojumu „pēdējie laiki”, pāvests teica, ka runa ir par laika
kvalitāti, nevis daudzumu. Līdz ar Jēzu ir atnākusi laiku „pilnība” – nozīmes un pestīšanas
pilnība. Vairs nebūs jaunas atklāsmes, bet gan pilnīga tā manifestācija, ko Jēzus
ir jau atklājis. Pāvests paskaidroja, ka šai ziņā esam „pēdējā stundā”. Katrs mūsu
dzīves brīdis ir galējs, un katra mūsu rīcība ir mūžības piesātināta. Atbilde, ko
šodien dodam Dievam, kurš mīl mūs Jēzū Kristū, ietekmē mūsu nākotni. Pāvests turpināja
skaidrot:
„Bibliskā un kristīgā laika un vēstures vīzija nav cikliska, bet
lineāra. Tas ir gājums, kas ved pretim piepildījumam. Tātad, gads, kas ir pagājis,
mūs neved pie realitātes, kas beidzas, bet pie realitātes, kas piepildās. Tas ir vēl
viens solis pretim mērķim, kas atrodas mums priekšā – pretim cerības un laimes mērķim,
jo satiksim Dievu, mūsu cerības jēgu un mūsu līksmības avotu.”
Tuvojoties 2013.
gada beigām, pāvests aicināja gluži kā grozā savākt dienas, nedēļas, mēnešus, ko esam
aizvadījuši, lai to visu pasniegtu Kungam. Francisks aicināja arī pavaicāt, kā esam
dzīvojuši šo laiku, ko Kungs mums bija dāvājis. Vai esam to izmantojuši galvenokārt
sev, savām interesēm, vai esam to pratuši izmantot arī citu labā? Un Dievs? Cik laika
esam atvēlējuši, lai būtu kopā ar Viņu lūgšanā, klusumā?
„Padomāsim arī par
šo Romas pilsētu,” aicināja pāvests Svētā Pētera bazilikā sapulcējušos ļaudis. „Kas
šai gadā ir noticis? Kas notiek, un kas notiks? Kāda ir šīs pilsētas dzīves kvalitāte?
Tas ir atkarīgs no mums visiem! Kāda ir mūsu „pilsonības” kvalitāte? Vai šogad esam
devuši kaut mazumiņu no sevis, lai tajā būtu labāk dzīvot, lai tā būtu sakārtotāka,
mājīgāka? Patiesībā, pilsētas seja ir kā mozaīka, kuru sastāda visi tie, kas tajā
dzīvo. Protams, tas, kam ir uzticēta autoritāte, nes lielāku atbildību, taču līdzatbildīgs
ir katrs – gan labajā, gan ļaunajā.”
Francisks piebilda, ka Roma ir pilsēta
ar vienreizēju skaistumu. Tās garīgais un kultūras mantojums ir ārkārtējs. Un tomēr,
arī Romā ir daudzi cilvēki, ko skāris materiālais un morālais posts – nabadzīgi, nelaimīgi,
cietoši cilvēki, kas klauvē ne tikai pie sabiedrības atbildīgo, bet arī pie katra
pilsoņa sirdsapziņas. Romā, iespējams spēcīgāk izjūtam šo kontrastu starp cēlo un
mākslas skaistuma piesātināto vidi no vienas puses un to cilvēku sociālo trūkumu,
kam ir grūtāk izdzīvot, no otras. Romas bīskaps turpināja izcelt mūžīgās pilsētas
realitātes:
„Roma ir gan tūristu, gan bēgļu pilna pilsēta. Roma ir pilna ar
cilvēkiem, kas strādā, un ar cilvēkiem, kas nespēj atrast darbu, vai strādā par neatbilstoši
zemu atalgojumu, nereti arī tādus darbus, kas nav cilvēka cienīgi. Taču visiem ir
tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi, jo katrs ir cilvēciskās cieņas nesējs.”
Pāvests
atgādināja, ka šī ir pēdējā gada diena un jautāja, ko darīsim, kā rīkosimies nākamajā
gadā, lai mūsu pilsētu padarītu labāku. Svētais tēvs teica:
„Jaunā gada Romai
būs vēl skaistāka seja, ja tā būs vēl bagātāka ar cilvēcību, ja būs viesmīlīga, pretimnākoša;
ja mēs visi būsim uzmanīgi un dāsni pret tiem, kas ir grūtībās; ja spēsim sadarboties
konstruktīvā un solidārā garā visu cilvēku labā. Jaunā gada Roma būs labāka, ja nebūs
cilvēku, kas raugās „no attāluma”, kas uz savu dzīvi noraugās vienīgi „no balkona”,
neiesaistoties daudzajās cilvēku problēmās, vīriešu un sieviešu problēmās, kas galu
galā …un no sākuma, gribam to vai nē, ir mūsu brāļi. Šai perspektīvā, Romas Baznīca
jūtas iesaistīta sava ieguldījuma došanā pilsētas dzīvei un nākotnei: dzīvinot to
ar Evaņģēlija raugu, esot par Dieva mīlestības zīmi un instrumentu.”
Šai vakarā
pāvests aicināja noslēgt 2013. Kunga gadu, pateicoties un lūdzot piedošanu. Francisks
aicināja pateikties par visiem labumiem, ko Dievs ir devis, un jo īpaši par Viņa pacietību
un uzticību, kas izpaužas ritot laikiem, un kas pavisam vienreizējā veidā izpaudusies
tad, kad piepildoties laikam „Dievs sūtīja savu Dēlu, dzimušu no sievietes (Gal
4, 4).
Pāvests aicināja lūgties, lai Dieva Māte, kuras vārdā rīt sāksim jaunu
posmu šīszemes svētceļojumā, mums māca pieņemt par cilvēku tapušo Dievu, lai katrs
gads, katrs mēnesis, katra diena būtu Viņa mūžīgās mīlestības piepildīti.”
I.
Šteinerte/VR
Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta