Dzīvot ar ticības un mīlestības dedzību, kāda piemita svētajam Stefanam!
„Baznīcas liturģijā Ziemassvētku svinības ilgst astoņas dienas. Tas ir prieka laiks
visai Dieva tautai!” teica pāvests 26. decembrī, uzrunājot uz lūgšanu „Kunga eņģelis”
sapulcējušos svētceļniekus. Viņš atgādināja, ka otrajā oktāvas dienā, Ziemassvētku
prieks iekļaujas svētā Stefana – pirmā Baznīcas mocekļa atceres dienā. Apustuļu darbu
grāmatā svētais Stefans tiek prezentēts kā „ticības un Svētā Gara piepildīts vīrs”
(6,5). Kopā ar citiem sešiem viņš bija izraudzīts, lai apkalpotu Jeruzalemes pirmās
kristiešu kopienas atraitnes un nabadzīgos. Stefana moceklības aprakstā tiek vēstīts,
ka viņa dedzīgā uzruna izraisīja dusmas Sinedrija locekļos. Viņš tika aizvilkts ārpus
pilsētas mūriem un nomētāts ar akmeņiem. Stefans mira tāpat kā Jēzus, lūdzot piedošanu
saviem slepkavām.
Pāvests teica, ka priecīgajā Ziemassvētku gaisotnē svētā
Stefana moceklības pieminēšana varētu likties nevietā. Ziemassvētki ir dzīvības svētki
un rada mūsos miera izjūtas. Kāpēc tos traucēt ar tik briesmīgas vardarbības atceri?
Taču patiesībā, ticības skatījumā, svētā Stefana svētki ir pilnīgā saskaņā ar Ziemassvētku
dziļo nozīmi. Moceklībā vardarbība tiek uzvarēta ar mīlestību, nāve ar dzīvību. Mocekļu
upurī Baznīca saskata „piedzimšanu debesīm”. Tātad, šodien svinam Stefana Ziemassvētkus,
viņa „dzimšanu”, kas izriet no Kristus dzimšanas. Jēzus pārvērš nāvi jaunas dzīves
aurorā! Pāvests teica:
„Stefana moceklībā atspoguļojas konfrontācija starp
labo un ļauno, starp ienaidu un piedošanu, starp lēnprātību un vardarbību, kas savu
kulmināciju sasniedza Kristus Krustā. Tādējādi pirmā mocekļa piemiņas diena tūlīt
seko, lai sagrautu nepatieso Ziemassvētku tēlu: tas ir saldinātais pasaku tēls, kas
neeksistē Evaņģēlijā! Liturģija mūs atgriež pie Iemiesošanās autentiskās jēgas, savienojot
Betlēmi ar Kalvāriju, un atgādinot, ka dievišķā pestīšana ietver cīņu ar ļaunumu,
tā iet caur šaurajiem krusta vārtiem. Tas ir ceļš, ko Jēzus skaidri norādīja saviem
mācekļiem, kā apliecināts šīsdienas Evaņģēlijā: „Visi jūs ienīdīs mana Vārda dēļ.
Bet kas izturēs līdz galam, būs izpestīts.””
Šodien pāvests īpašā veidā aicināja
lūgties par kristiešiem, kas cieš no diskriminācijas tādēļ, ka viņi liecina par Kristu
un Evaņģēliju. Francisks aicināja būt tuviem šiem brāļiem un māsām, kas, tāpat kā
svētais Stefans, tiek netaisnīgi apsūdzēti un padarīti par dažāda veida vardarbības
objektiem. Īpaši tas notiek tur, kur vēl netiek garantēta, vai nepilnīgi tiek īstenota
reliģiskā brīvība. Taču tas notiek arī tais zemēs un vidē, kur brīvība un cilvēktiesības
ir uzrakstītas uz papīra, bet faktiski ticīgie, sevišķi kristieši, sastopas ar ierobežojumiem
un diskrimināciju. Kristieti tas neizbrīna, jo Jēzus šādas situācijas ir pasludinājis
par izdevīgu brīdi, kurā sniegt liecību. Tomēr, pilsoniskajā plāksnē uz netaisnībām
ir jānorāda un tās jāizskauž. Pāvests aicināja lūgties, lai Marija – Mocekļu Karaliene
Ziemassvētkos mums palīdz dzīvot ar to ticības un mīlestības dedzību, kāda piemita
svētajam Stefanam un visiem Baznīcas mocekļiem.
Pēc lūgšanas „Kunga eņģelis”
pāvests sveica ģimenes, draudžu grupas, apvienības un katru ticīgo atsevišķi, kas
no Romas, Itālijas un visām pasaules malām ir ieradušies svētā Pētera laukumā. Francisks
novēlēja, lai Marija un Jāzeps blakus Bērniņam Jēzum, varētu visos atraisīt dāsnu
savstarpēju mīlestību, lai ģimenēs un dažādās kopienās varētu baudīt intensīvu brālības
gaisotni, kas nes lielu artavu kopējam labumam.
I. Šteinerte/VR
Tekstu
izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna radio obligāta