Dievs ir veidojis vēsturi kopā ar mums

17. decembrī, savas dzimšanas dienā, pāvests bija vēlējies, lai rīta dievkalpojumā piedalītos Svētās Martas namu apkalpojošais personāls, tādējādi radot iespēju svinēt šo dienu un pateikties Dievam ģimeniskā veidā. Šīsdienas Evaņģēlijs, kas ir tik bagātīgs ar Jēzus priekšteču vārdiem, Franciskam kalpoja par pamudinājumu atcerēties arī klātesošo Svētās Mises dalībnieku vārdus. Kopā ar Svēto tēvu celebrēja Kardinālu kolēģijas dekāns Andželo Sodano. Pēc dievkalpojuma, kā ierasts, pāvests sasveicinājās ar visiem personīgi. Vatikāna valsts sekretārs Pjetro Parolins visu savu darbinieku vārdā sveica pāvestu dzimšanas dienā. Jubilāru sveicināja arī atbildīgais par Vatikāna ziedojumiem, bīskaps Konrāds Krajevskis, kurš Francisku iepazīstināja ar četriem cilvēkiem, kuriem nav pastāvīgas mājvietas un kuri mitinās uz ielas Vatikāna apkaimē. Vēlāk visi sēdās pie brokastu galda.

Svētajā Misē pāvests akcentēja, ka Dievs mūs nekad neatstāj vienus, bet vienmēr iet kopā ar mums. Izmantojot Jēzus ģenealoģijas aprakstu, Francisks homīlijā pakavējās pie Kunga klātbūtnes mūsu dzīvē:

„Kādreiz dzirdēju vienu cilvēku sakām: Šis Evaņģēlija lasījums līdzinās telefonu sarakstam!” Taču nē, tas ir pavisam kas cits. Šis Evaņģēlija lasījums ir īsta vēsture un svarīgs temats. Tā ir īsta vēsture, jo Dievs, kā teica svētais pāvests Leons, sūtīja savu Dēlu. Un Jēzus ir konsubstanciāls Tēvam, kā arī konsubstanciāls mātei, sievietei. Un tā ir arī mātes konsubstancialitāte. Dievs ir izveidojis vēsturi. Dievs vēlējās izveidot vēsturi. Viņš ir ar mums. Viņš ir veicis gājumu kopā ar mums.”

„Pēc pirmās grēkā krišanas paradīzē,” pasvītroja pāvests, „Viņam bija šī ideja: veikt gājumu kopā ar mums.” Viņš aicināja Ābramu, pirmo, kas pieminēts šai sarakstā, un sūtīja to ceļā. Un Ābrams uzsāka šo gājumu. Un vēlāk sekoja Īzaks Jēkabs, Jūda. Un tā šis gājums turpinās vēsturē.” Pāvests atgādināja, ka Dievs iet kopā ar savu tautu. Viņš nav gribējis mūs atpestīt bez vēstures. Viņš ir vēlējies veidot vēsturi kopā ar mums. Vēsturi, kas no svētuma iet līdz grēkam. Šai sarakstā ir svētie un šai sarakstā ir arī grēcinieki. Pāvests piebilda:

„Šeit ir augsta līmeņa grēcinieki, tādi, kas izdarījuši smagus grēkus. Taču Dievs ir veidojis vēsturi kopā ar mums. Grēcinieki, kas neatbildēja visam tam, ko Dievs viņiem bija paredzējis. Padomāsim par Zālamanu, tik varenu, tik inteliģentu personu, kas beigās kļuva par nožēlojamu nabagu, kurš neatcerējās pat kā viņu sauc. Taču Dievs bija kopā ar viņu! Un tas ir skaisti, vai ne? Dievs ir konsubstanciāls mums. Viņš veido vēsturi ar mums. Vēl jo vairāk: kad Dievs vēlas teikt, kas Viņš ir, Viņš saka: es esmu Ābrama, Īzaka un Jēkaba Dievs. Bet kāds ir Dieva uzvārds? Tie esam mēs, katrs no mums. Viņš no mums ņem vārdus, lai veidotu savu uzvārdu. „Es esmu Ābrama, Īzaka, Jēkaba, Pedro, Mariettas, Marizas, Sīmaņa, visu Dievs!”

Pāvests piebilda, ka Viņš – mūsu Dievs, ir veidojis vēsturi ar mums, ir ņēmis savu uzvārdu no mūsu vārda un ļāvis mums rakstīt vēsturi. Mēs šo vēsturi rakstām ar labu un ar grēku, un Viņš iet aiz mums. Tā ir Dieva pazemība, Dieva pacietība, Dieva mīlestība. Dievs ir mūsējais! Un tas aizkustina. Tik daudz mīlestības, tik daudz maiguma nāk no mūsu Dieva. Homīlijas noslēgumā Svētais tēvs pakavējās šādās pārdomās:

„Viņa prieks bija dalīties savā dzīvē ar mums. Gudrības grāmata saka, ka Kunga prieks ir rodams cilvēka bērnos, kopā ar mums. Tuvojoties Ziemassvētkiem, gribas domāt: ja Viņš ir veidojis vēsturi kopā ar mums, ja Viņš savu uzvārdu ir ņēmis no mums, ja Viņš ir ļāvis, lai mēs rakstām Viņa vēsturi, tad vismaz ļausim, lai Viņš raksta mūsu vēsturi. Un tas ir svētums: ļaut, lai Kungs raksta mūsu vēsturi! Tas ir novēlējums Ziemassvētkos mums visiem! Lai Kungs raksta tavu vēsturi un lai tu ļauj, ka Viņš to raksta. Lai notiek!”

I. Šteinerte/VR

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna radio obligāta