Kungs, atbrīvo savu tautu no klerikālisma gara un palīdzi tai ar pravietojuma garu!

„Kad Baznīcā trūkst pravietojumu, tad tajā trūkst Dieva dzīves un virsroku gūst klerikālisms,” apgalvoja pāvests Francisks pirmdienas rītā, svinot Svēto Misi. Komentējot Svēto Rakstu lasījumus, viņš teica, ka pravietis ir tas, kurš klausās Dieva vārdus, prot raudzīties uz doto brīdi un projicēt skatu nākotnē. Viņam pieder trīs sekojošie brīži: pagātne, tagadne un nākotne. Pāvests skaidroja: „Pravietis apzinās apsolījumu un viņa sirdī ir Dieva apsolījums. Saskaņā ar to viņš dzīvo, to atceras un atkārto. Tad viņš raugās uz tagadni, raugās uz savu tautu un sajūt Gara spēku, lai teiktu tai vārdu, kas palīdzētu piecelties, turpināt gājumu pretim nākotnei. Pravietis ir trīs brīžu vīrs – pagātnes apsolījuma, tagadnes kontemplācijas un drosmes vīrs, kurš prot norādīt nākotnes gājumu. Kungs vienmēr ir sargājis savu tautu – ar praviešiem smagos brīžos, brīžos, kuros tauta bija zaudējusi drosmi un bija sagrauta, kad nebija svētnīcas, kad Jeruzalemi nospieda naidnieku vara, kad tauta sev jautāja: „Bet, Kungs, tu mums to apsolīji! Un kas notiek tagad?”

Turpinot, pāvests atgādināja, ka tas pats notika Marijas sirdī, kad viņa stāvēja krusta pakājē. Šādos brīžos ir nepieciešama pravieša iejaukšanās. Un pravietis ne vienmēr tiek pieņemts, bieži vien viņš tiek atraidīts. Arī Jēzus farizejiem saka, ka viņu tēvi nonāvēja praviešus, jo tie sacīja nepatīkamas lietas. Viņi teica patiesību, atgādināja par apsolījumu. „Kad Dieva tautā trūkst pravietojuma, tad tajā trūkst Kunga dzīves!” norādīja pāvests. „Kad trūkst pravietojuma, spēks nosveras uz legalitātes pusi un likuma spēks gūst pārsvaru,” Francisks piebilda. „Ar kādu autoritāti, kā spēkā tu dari šīs lietas?” jautāja farizeji Jēzum un apgalvoja, ka viņi ir svētnīcas saimnieki. Pāvests uzsvēra, ka farizeji nesaprata pravietojumus un bija aizmirsuši apsolījumu. Viņi neprata lasīt laiku zīmes, viņiem nebija ne modra acu skatiena, ne dzirdes, ar ko saklausīt Dieva Vārdu. Viņiem bija tikai autoritārs spēks. Pāvests izdarīja salīdzinājumu ar mūsdienu Baznīcu:

„Kad Dieva tautā trūkst pravietojuma, šo tukšumu aizpilda klerikālisms. Tieši tas ir klerikālisms, kas prasa Jēzum:„Kā spēkā tu dari šīs lietas? Ar kāda likuma spēku?” Un apsolījuma piemiņa, kā arī cerība iet uz priekšu, tiek samazinātas vienīgi līdz tagadnei. Nav ne pagātnes, ne cerības pilnas nākotnes! Tagadnē valda likuma spēks. Ja tas ir saskaņā ar likumu, tad dari to!”

Pāvests sacīja, ka tad, kad valda legalitāte, nav Dieva Vārda, un Dieva tauta, kas tic, raud savā sirdī, jo neatrod Kungu. Tai trūkst pravietojuma. Tā raud gluži tāpat, kā raudāja Anna, Samuela māte, prasot tautas auglību, auglību, kas nāk no Dieva, kad Viņš pamodina sava apsolījuma piemiņu un ar cerību liek mums virzīties uz nākotni. Tas ir pravietis! Tas ir vīrs, kam piemīt modra acs un kurš prot saklausīt Dieva vārdus. Francisks aicināja lūgties:

„Lai šais dienās, kurās gatavojamies Kunga Dzimšanas svētkiem, mūsu lūgšana būtu sekojoša: „Kungs, lai netrūkst praviešu tavā tautā!” Mēs, visi kristītie, esam pravieši. „Kungs, lai mēs neaizmirstu tavu apsolījumu! Lai nepagurstam, ejot uz priekšu! Lai nenoslēdzamies legalitātē, kas aizver durvis! Kungs, atbrīvo savu tautu no klerikālisma gara un palīdzi tai ar pravietojuma garu!”

I. Šteinerte/VR

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna radio obligāta