Lai mēs nekļūtu noskumuši kristieši!

„Kristieši, kas ir alerģiski pret sprediķotājiem, vienmēr kritizē, bet ir aizvērti Garam,” apgalvoja pāvests piektdienas rīta Svētajā Misē. Šīsdienas Evaņģēlijā Jēzus salīdzina sava laika paaudzi ar bērniem, kas vienmēr ir neapmierināti, kas neprot būt laimīgi, kas vienmēr atsakās no citu uzaicinājuma: ja viņi spēlē, tad nedejo, ja dzied, tad tikai raudu dziesmas. Viņi paši neraud, taču vienmēr ar visu ir neapmierināti. Pāvests paskaidroja, ka šie cilvēki nebija atvērti Dieva Vārdam. Viņu atteikšanās nebija atteikšanās no vēsts, bet no vēstneša. Viņi atsakās no Jāņa Kristītāja, kurš „neēd un nedzer”, taču viņi saka, ka „viņā ir velns”. Viņi atsakās no Jēzus un saka, ka Viņš ir „izēdājs un vīna dzērājs, muitnieku un grēcinieku draugs”. Viņi vienmēr atrod iemeslu, lai kritizētu sprediķotāju. Pāvests teica:

„Un viņi, tālaika cilvēki, izvēlējās patverties noslīpētākā reliģijā, kurā valda morālie priekšraksti – gluži tāpat, kā tā farizeju grupa; iet uz politisko kompromisu, kā saduceji; veikt sociālo revolūciju, kā zeloti; piekopt agnostisko garīgumu, kā esēņi. Viņi dzīvoja iekš „tīras”, labi izstrādātas sistēmas. Taču sprediķotājs – nē. Arī Jēzus viņiem atgādina: „jūsu tēvi to pašu izdarīja ar praviešiem”. Dieva tautai ir zināma alerģija pret Vārda sludinātājiem, pret praviešiem. Viņi tos vajāja un nogalināja.”

„Tātad,” norādīja pāvests, „šie cilvēki saka, ka viņi pieņemtu atklāsmes patiesību, taču ne sprediķotāju un sprediķošanu. Viņi dod priekšroku dzīvei savu priekšrakstu, kompromisu, revolucionāro plānu, vai sava neiemiesotā garīguma būrītī. Tādi ir vienmēr neapmierinātie kristieši, kuri nespēj pieņemt to, ko saka sprediķotāji.” Turpinot savu domu gājienu, Francisks teica:

„Šie kristieši, kas ir aizvērti, kas ir ieslēgti būrītī, šie noskumušie kristieši nav brīvi. Kāpēc? Tāpēc, ka viņiem ir bailes no Svētā Gara brīvības, kas nāk caur sprediķošanu. Un tas ir sprediķošanas skandāls, par kuru runāja svētais Pāvils – sprediķošanas skandāls, kas beidzas Krusta skandālā. Skandāls viņiem ir tas, ka Dievs uz mums runā ar ierobežotu cilvēku starpniecību, ar grēcinieku starpniecību. Viņiem tas ir skandāls! Un vēl lielāks skandāls viņiem ir tas, ka Dievs uz mums runā un mūs atpestī caur cilvēku, kurš saka, ka ir Dieva Dēls, bet savas gaitas noslēdz kā noziedznieks. Tas viņiem ir skandāls”.

„Šie noskumušie kristieši,” apgalvoja pāvests, „netic Svētajam Garam, netic tai brīvībai, kas nāk no sprediķošanas, kas aizrāda, kas pamāca, kas vajadzības gadījumā tevi pat iepļaukā. Taču tieši brīvība liek izaugt Baznīcai.” Kā vienmēr, homīlijas noslēgumā Francisks aicināja lūgties:

„Redzot šos bērnus, kuriem ir bailes dejot, raudāt, kuri baidās no visa, kuri vēlas nodrošināties no visa, domāju par šiem noskumušajiem kristiešiem, kuri vienmēr kritizē Patiesības sludinātājus, jo viņiem ir bailes atvērt durvis Svētajam Garam. Lūgsimies par viņiem, un lūgsimies arī par mums, lai mēs nekļūtu noskumuši kristieši, kas Svētajam Garam atņem brīvību nākt pie mums caur sprediķošanas skandālu.”

I. Šteinerte/VR

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna radio obligāta