Franciska pirmais vēstījums Pasaules Miera dienā

„Brālība – miera pamats un ceļš” – šādu tēmu pāvests Francisks ir izvēlējies savam pirmajam vēstījumam Pasaules Miera dienā, kas tiks atzīmēta 2014. gada 1. janvārī. Ceturtdien, 12. decembrī, Vatikāna preses zālē notika dokumenta prezentācija. Tajā lasām, ka katrs cilvēks dziļi savā sirdī ilgojas, lai viņa dzīve būtu patiesi piepildīta. Tai skaitā viņā mīt dziļas slāpes pēc brālības. Svētais tēvs novēl visiem cilvēkiem un tautām visā pasaulē prieka un cerības pilnu dzīvi, un norāda, ka slāpes pēc brālības mudina mūs veidot vienotības saikni ar citiem. Cilvēki, kuri dzīvo mums visapkārt, nav mūsu ienaidnieki vai konkurenti, bet brāļi, kurus esam aicināti pieņemt un mīlēt – viņš raksta.

Vēstījumā atrodam desmit punktus. Vispirms Francisks atgādina, ka brālība sākas ģimenē, un norāda, ka tās pamats ir Dieva tēvišķība. Lai varētu runāt par īstu brālību starp cilvēkiem, esam aicināti atzīt Dievu par visu cilvēku Tēvu. Otrajā punktā tiek atzīmēts, ka, lai izprastu katra cilvēka aicinājuma uz brālību nozīmi, nepieciešams iepazīt Dieva radīšanas un atpestīšanas plānu. Jāņem vērā, ka cilvēks ir radīts dzīvei kopā ar Dievu.

Dokumenta trešajā punktā pāvests uzdod jautājumu, vai cilvēki vispār kādreiz spēs dzīvot kā īsti brāļi un māsas? Vai ar saviem spēkiem tiem izdosies pārvarēt vienaldzību, egoismu un naidu? Vai tie spēs pieņemt to, ka viņu brālis un māsa ir citādāki? Francisks vēlreiz uzsver, ka brālība skaņojas Dieva tēvišķībā. Šī tēvišķība ir brālības avots, jo Dieva mīlestība, ja tā tiek pieņemta, pārveido mūsu dzīvi un attiecības ar citiem, un atver mūsu sirdi solidaritātei. Bez tam, cilvēciskā brālība ir atjaunota Kristū. Cilvēks, kurš ir izlīdzis ar Dievu un saskata Viņā savu Tēvu, pieņem savus līdzcilvēkus kā brāļus un nespēj būt vienaldzīgs par viņu likteni.

Ceturtajā punktā Francisks runā par brālību kā miera pamatu un ceļu, atsaucoties uz savu priekšgājēju – Pāvila VI un Jāņa Pāvila II mācību. Lai panāktu mieru, visiem cilvēkiem stingri un neatlaidīgi jāiestājas kopējā labuma labā. Tas, savukārt, prasa, lai nepadotos ne kārei pēc peļņas vai kāda cita savtīga guvuma, ne kārei pēc varas. Tā vietā, lai citus izmantotu un apspiestu, jābūt gataviem ziedot sevi citu labā un kalpot. Apziņa, ka Dievs ir visu cilvēku Tēvs, ka visi esam brāļi Kristū, un ka Svētais Gars ir klātesošs un darbojas, ļaus mums raudzīties uz pasauli ar jaunu skatienu un palīdzēs iegūt jaunu vērtēšanas kritēriju, lai tādējādi šo pasauli pārveidotu – atsaucoties uz Jāņa Pāvila II encikliku Sollicitudo rei socialis, raksta Francisks.

Vēstījuma turpinājumā – piektajā punktā – Francisks atgādina Benedikta XVI teikto, ka brālības trūkums ir nopietns nabadzības iemesls. Viņš uzsver, ka vislielākais dārgums ir tieši brālīgās attiecības ar savu tuvāko. Veicināt brālību nozīmē izskaust nabadzību. Šajā sakarā ir svarīga atbilstošas politikas īstenošana, kā arī katras personas atraisīšanās no nevajadzīgas pieķeršanās lietām un centrēšanās uz būtisko.

Mūsdienu smagās ekonomiskās un finanšu krīzes cēlonis ir cilvēka attālināšanās no Dieva un no sava „tuvākā”, materiālā alkatība, kā arī savstarpējo attiecību vājināšanās – norāda pāvests sestajā punktā. Viņš pauž pārliecību, ka šodienas krīze var kļūt par izdevību, lai atgrieztos pie gudrības, mērenības, taisnīguma un spēka tikuma. Šie tikumi ir vajadzīgi, lai veidotu tādu sabiedrību, kas atbilstu cilvēka cieņai. Lai krīzi pārvarētu, jāpārskata ekonomiskās attīstības modeļi un jāmaina līdz šim ierastais dzīves veids.

Dokumenta septītajā punktā Francisks pievēršas kara problēmai. Viņš apliecina savu un visas Baznīcas tuvumu tiem, kuri cieš no vardarbības, atgādinot, ka Baznīcas uzdevums ir nest Kristus mīlestību. Šajā punktā pāvests ar stingrību vēršas pie visiem tiem, kuri ar ieročiem sēj vardarbību un nāvi: „No jauna saskatiet savu brāli tanī, kuru šodien jūs uzskatāt tikai par ienaidnieku, ko jāsakauj, un izbeidziet pacelt savu roku! Atmetiet ieroču pielietošanu un izejiet otram pretī ar dialogu, piedošanu un izlīgšanu, lai sev visapkārt atjaunotu taisnību, paļāvību un cerību!”. Francisks aicina arī uz atbruņošanos, jo, citādi, kamēr vien būs tik daudz ieroču, tikmēr vienmēr atradīsies kāds iemesls karošanai. Taču pāri visam ir nepieciešama katra cilvēka personīgā sirds atgriešanās.

Autentisks brālības gars palīdz uzveikt egoismu – norāda pāvests astotajā punktā. Atsevišķu cilvēku egoisms sasniedz ļoti plašus apmērus, sniedzoties līdz pat korupcijai sabiedrībai un kriminālo grupējumu izveidei. Francisks min narkotiku problēmu, dabas resursu iznīcināšanu, vides piesārņošanu, izmantošanas traģēdiju darbā, finanšu spekulācijas, prostitūciju, cilvēktirdzniecību, nepilngadīgo izmantošanu, verdzību, migrantu problēmu un necilvēciskos dzīves apstākļus daudzos cietumos. „Tomēr cilvēks var atgriezties, un nekad nevajag zaudēt cerību, ka viņš var mainīt savu dzīvi”, raksta pāvests, piebilstot, ka grib, lai viņa teiktais būtu paļāvības vēstījums visiem, tai skaitā tiem, kuri pastrādājuši visbriesmīgākos noziegumus, jo Dievs negrib grēcinieka nāvi, bet vēlas, lai viņš atgrieztos un dzīvotu.

Devītajā punktā Svētais tēvs pievēršas dabai, kas ir Dieva Radītāja dāvana visiem cilvēkiem. Cilvēks ir aicināts rīkoties atbildīgi un rūpēties par apkārtējo vidi, bet nevis to iznīcināt. Šinī ziņā palīdz brālības apziņa. Tā kā joprojām daudzi cilvēki pasaulē cieš badu, Francisks aicina pārdomāt, kā mēs izmantojam dabas resursus, un mudina pārskatīt prioritāšu hierarhiju. Lai šo problēmu atrisinātu, nevar aprobežoties tikai ar produkcijas palielināšanu. Labi zināms, ka produktu šobrīd pietiek. Šajā kontekstā pāvests atgādina Baznīcas sociālās mācības pamatprincipu, proti: zemes labumi ir paredzēti visiem cilvēkiem.

Vēstījuma Pasaules Miera dienā noslēgumā Francisks atgādina, ka brālību jāatklāj no jauna, to jāmīl, jāpiedzīvo, jāsludina un par to ir jāliecina. Tikai Dieva dotā mīlestība var ļaut mums pieņemt un pilnībā izdzīvot brālību. Pāvests vēlreiz norāda uz cilvēka transcendentālo dimensiju un viņa atvērtību Dievam. Politiku un ekonomiku izdosies strukturēt uz patiesi brālīgas mīlestības pamata un tās kļūs par integrālas cilvēciskas attīstības un miera efektīvu instrumentu tikai tad, ja būsim atvērti Dievam, kurš mīl katru cilvēku – raksta Francisks. Svētais tēvs atgādina, ka mēs kā kristieši ticam, ka visi esam Baznīcas locekļi un esam cits citam vajadzīgi, jo katram ir dota kāda žēlastība pārējo labumam. Kristus ieradās pasaulē, lai dotu mums iespēju piedalīties Viņa dzīvē. Lai atbildētu Viņa aicinājumam, mums jāveido brālīgas attiecības, daloties ar citiem, piedodot un mīlestībā dāvājot sevi citu labā. Pāvests piebilst, ka esam aicināti visu darīt kalpošanas garā, jo kalpošana ir šīs brālības, no kuras atkarīgs miers, dvēsele.

J. Evertovskis / VR

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta