Ticība nerada vardarbību un neiecietību

Pateicoties Svētā Gara žēlastībām Baznīcas locekļiem ir «sensus fidei» jeb «garīgais instinkts», kas palīdz «izprast to, kas ir saskaņā ar kristīgo ticību un Evaņģēlija garu». Tomēr šo ticības apziņu nedrīkst sajaukt ar vairākuma pārliecību, teica pāvests. 6. decembrī Vatikānā Francisks pieņēma audiencē Starptautiskās Teoloģijas komisijas pilnsapulces dalībniekus un tās vadītāju kardinālu Gerhardu Ludvigu Milleru. Svētais tēvs norādīja uz nesen izdotā dokumenta «Teoloģija šodien: perspektīvas, principi un kritēriji» nozīmi. Viņš uzsvēra, ka teoloģija ir zinātne un sirdsgudrība. Tā ir zinātne, kas izmanto ticības apgaismotu prātu, lai ieietu Dieva noslēpumā, kas atklāts Jēzū Kristū. Tajā pašā laikā tā ir gudrība, ko var iegūt Vissvētākās Jaunavas Marijas skolā, kura «saglabāja visus vārdus, pārdomādama tos savā sirdī». Teologa uzdevums ir uzmanīgi klausīties, atšķirt un interpretēt dažādas mūsdienu sabiedrības balsis Dieva Vārda gaismā. «Teoloģiskie pētījumi padziļina atklātās patiesības pazīšanu» – uzsvēra pāvests, citējot pastorālo konstitūciju Gaudium er Spes. Teologi ir «pionieri» Baznīcas dialogā ar mūsdienu kultūrām.

Sanāksmes dalībnieki diskutē par attiecībām starp monoteismu un vardarbību, uzsverot, ka Dieva Atklāsme ir Labā Vēsts visiem cilvēkiem. Ticība vienam un trīsreiz svētam Dievam nekad nevar būt par vardarbības un neiecietības avotu. Caur savām ciešanām un nāvi Jēzus ir samierinājis cilvēkus ar Dievu. Sanāksmē tiek vērsta uzmanība arī Baznīcas sociālās mācības un ticības apziņas «sensus fidei» padziļināšanas nozīmei.

S. Krivteža / VR