Pateicoties Svētā Gara žēlastībām Baznīcas locekļiem ir «sensus fidei» jeb «garīgais
instinkts», kas palīdz «izprast to, kas ir saskaņā ar kristīgo ticību un Evaņģēlija
garu». Tomēr šo ticības apziņu nedrīkst sajaukt ar vairākuma pārliecību, teica pāvests.
6. decembrī Vatikānā Francisks pieņēma audiencē Starptautiskās Teoloģijas komisijas
pilnsapulces dalībniekus un tās vadītāju kardinālu Gerhardu Ludvigu Milleru. Svētais
tēvs norādīja uz nesen izdotā dokumenta «Teoloģija šodien: perspektīvas, principi
un kritēriji» nozīmi. Viņš uzsvēra, ka teoloģija ir zinātne un sirdsgudrība. Tā ir
zinātne, kas izmanto ticības apgaismotu prātu, lai ieietu Dieva noslēpumā, kas atklāts
Jēzū Kristū. Tajā pašā laikā tā ir gudrība, ko var iegūt Vissvētākās Jaunavas Marijas
skolā, kura «saglabāja visus vārdus, pārdomādama tos savā sirdī». Teologa uzdevums
ir uzmanīgi klausīties, atšķirt un interpretēt dažādas mūsdienu sabiedrības balsis
Dieva Vārda gaismā. «Teoloģiskie pētījumi padziļina atklātās patiesības pazīšanu»
– uzsvēra pāvests, citējot pastorālo konstitūciju Gaudium er Spes. Teologi
ir «pionieri» Baznīcas dialogā ar mūsdienu kultūrām.
Sanāksmes dalībnieki
diskutē par attiecībām starp monoteismu un vardarbību, uzsverot, ka Dieva Atklāsme
ir Labā Vēsts visiem cilvēkiem. Ticība vienam un trīsreiz svētam Dievam nekad nevar
būt par vardarbības un neiecietības avotu. Caur savām ciešanām un nāvi Jēzus ir samierinājis
cilvēkus ar Dievu. Sanāksmē tiek vērsta uzmanība arī Baznīcas sociālās mācības un
ticības apziņas «sensus fidei» padziļināšanas nozīmei.