Lai panāktu Baznīcā reformas, jāatsakās no sevis un jāseko Kristum

Pāvests Francisks un Romas kūrijas darbinieki 6. decembra rītā Vatikāna Redemptoris Mater kapelā noklausījās kapucīnu tēva Raniero Kantalamessas sagatavotās pirmās Adventa laika pārdomas. To temats: „Svētais Asīzes Francisks un Baznīcas reforma, ejot pa svētuma ceļu”. Asīzes Francisks ir īsts Baznīcas reformētājs. Tēvs Kantalamessa paskaidroja, kā izpaudās viņa īstenotā reforma, un ko katrā laikmetā, tai skaitā, mūsējā, Baznīca var no viņa mācīties.

Mēģinot izprast svētā Franciska radikālās rīcības motīvus, vēsturnieki ir atklājuši, ka viņš sākotnēji izvēlējās nevis nabadzību, bet nabagus. Galvenais viņa darbības motīvs bija mīlestība. Raugoties vēl dziļāk, var secināt, ka runa bija nevis par izvēli starp bagātību un nabadzību, pat ne starp bagātajiem un nabagiem, bet sevi un Dievu. Daži, piemēram, Simons Veils, nonāca pie Kristus, pateicoties mīlestībai pret nabagiem, bet citiem ceļš pie nabagiem sākās ar Kristus mīlestību. Francisks pieder šiem otrajiem. Viņa atgriešanās dziļākais motīvs ir nevis sociāla, bet evaņģēliska rakstura motīvs – sacīja pāvesta nama sprediķotājs.

Tēvs Kantalamessa paskaidroja, ka Asīzes Francisks, īstenībā, nekad nedomāja reformēt Baznīcu. Taču, pašam neapzinoties, to izdarīja. Kādā veidā? Atgriežoties pie Evaņģēlija vērtībām, dzīvojot saskaņā ar Evaņģēliju. Vispirms viņš īstenoja pārmaiņas sevī. Tādējādi neuzkrītoši parādīja arī visai Baznīcai, kāds ir izejas no krīzes ceļš. Viņš atklāja, ka vienīgais izejas ceļš ir dzīve saskaņā ar Evaņģēliju un došanās pretī cilvēkiem, sevišķi, nabagiem. Viņš mums ir atstājis sevis aizliegšanas piemēru. Viņš māca, ka esam aicināti dzīvot nevis sev, bet Kristum. Lai pārvarētu savu „es” un nostātos Kristus pusē, dažreiz pietiek pasveicināt kādu nabagu uz ielas, un, ja nav nekā cita, dāvāt viņam smaidu, vai, neraugoties uz kāda izteikto apvainojumu, turpināt dialogu.

J. Evertovskis / VR

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta