Teikt kristīgos vārdus Jēzū Kristū, nevis bez Jēzus Kristus

„Klausīties Dieva Vārdu, bet nepielietot to praksē ne tikai nav nozīmes, bet tas izraisa pat ļaunumu,” apgalvoja pāvests piektdienas rīta Svētajā Misē. Francisks norāda, ka tas, kurš izrunā kristīgos vārdus bez Kristus, neizmantojot tos praksē, nodara ļaunumu sev un citiem, jo viņš sevi ir ļāvis uzveikt lepnībai. Šāds cilvēks izraisa šķelšanos, tai skaitā arī Baznīcā. Savukārt, klausīties un praksē pielietot Dieva Vārdu, ir tas pats, kas celt māju uz drošas klints.

Pāvests skaidroja evaņģēlisko līdzību, ko piedāvā šīsdienas liturģija. Jēzus tajā pārmet farizejiem, ka viņi pazīstot baušļus, nepraktizē tos savā dzīvē. „Labie vārdi, kas netiek pielietoti dzīvē, ne tikai ne kam nekalpo, bet nodara ļaunumu,” atkal uzsvēra pāvests. „Tie mūs apmāna, liek ticēt, ka mums ir skaista māja, taču īstenībā tai nav pamatu. Tā ir māja, kas nav uzcelta uz stipras klints.”

Francisks skaidroja: „Šis klints tēls attiecas uz Kungu. Isajs pirmajā lasījumā saka: ”Paļaujieties vienmēr uz Kungu, jo Kungs ir mūžīgā klints!” Klints ir Jēzus Kristus! Klints ir Kungs! Tas ir spēcīgs vārds, kurš piešķir dzīvību, kurš palīdz iet uz priekšu, panest visus uzbrukumus, taču tikai tad, ja šim vārdam ir saknes Jēzū Kristū. Kristīgais vārds, kuram nav dzīvības vitālo sakņu, kas nesakņojas Personas – Jēzus Kristus dzīvē, ir kristīgais vārds bez Kristus! Un kristīgie vārdi bez Kristus apmāna un nodara ļaunumu! Kāds angļu rakstnieks, runājot par herēzijām, teica, ka herēzija ir patiesība, vārds, patiesība, kas sajukusi prātā. Kad kristīgie vārdi ir bez Kristus, tie sāk virzīties pa ārprāta ceļu”.

Pāvests piebilda, ka kristīgie vārdi bez Kristus, tātad, ir ārprāts, kas izraisa lepnību. Viņš turpināja skaidrot: „Kristīgais vārds bez Kristus ved pie liekulības, pie drošības meklējumiem sevī, pie lepnības, pie varaskāres varas dēļ. Un Kungs šādas personas apkaro. Pestīšanas vēsturē tas ir noticis nemitīgi. Par to runā Anna, Samuela māte, par to runā Marija savā Magnificat. Kungs apkaro liekulību, šo cilvēku lepnību, kuri iedomājas sevi par klinti. Šie cilvēki slēpjas tikai aiz vārdiem, bet bez Kristus. Viņi izmanto arī kristīgos vārdus, taču bez Jēzus Kristus, bez attiecībām ar Jēzu Kristu, bez mīlestības uz Jēzu Kristu. Tas ir tas, ko šodien saka Kungs: celt mūsu dzīvi uz šīs klints, un klints ir Viņš”.

Pāvests norādīja, ka mums nāks par labu izmeklēt savu sirdsapziņu, lai saprastu, kādi ir mūsu vārdi, vai tie ir vārdi, kas mums šķiet „vareni, tādi, kas spēj piešķirt pestīšanu”, vai arī tie ir „vārdi ar Jēzu Kristu”.

Francisks paskaidroja: „Es runāju par kristīgajiem vārdiem, jo tad, kad nav Jēzus Kristus, tad tas mūs šķir savā starpā, šķeļ Baznīcu. Lūgsim Kungam žēlastību, lai Viņš mums palīdz būt pazemīgiem, teikt kristīgos vārdus Jēzū Kristū, nevis bez Jēzus Kristus. Lai mēs varētu iet uz priekšu ar šo pazemību, apzinoties, ka esam atpestītie mācekļi, nevis ar vārdiem, kurus iedomājamies par vareniem, bet kuri mūs noved līdz liekulības ārprātam, līdz lepnības ārprātam. Lai Kungs mums piešķir šo pazemības žēlastību teikt vārdus kopā ar Jēzu Kristu, un balstīt tos Jēzū Kristū!”

I. Šteinerte/VR

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta