Lai mūsu domāšana būtu prāta, sirds un dvēseles domāšana!

„Kristietis domā saskaņā ar Dievu un tāpēc atsakās no vājas un vienveidīgas domāšanas,” šāds pāvesta Franciska apgalvojums izskanēja 29. novembra rītā, svinot dievkalpojumu Svētās Martas nama kapelā. Homīlijā Svētais tēvs uzsvēra, ka, lai saprastu laiku zīmes, kristietis nevar domāt tikai ar galvu, bet viņam ir jādomā arī ar sirdi un garu, kas mīt viņā.

Kungs māca saviem mācekļiem saprast „laiku zīmes” – zīmes, ko nespēj uztvert farizeji. Pāvests Francisks izmantoja šīsdienas Evaņģēlija lasījumu, lai pakavētos pie „kristīgās domāšanas”. „Tas, kurš seko Jēzum,” viņš teica, „domā ne tikai ar galvu, bet arī ar sirdi un garu, kas mīt viņā. Citādi nemaz nav iespējams saprast Dieva soļus vēsturē.” Pāvests atzīmēja:

„Evaņģēlijā Jēzus nedusmojas, taču izliekas to darām, kad mācekļi nesaprot lietas. Emmausas mācekļiem Viņš saka: „Jūs, neprašas un sirdskūtrie!” „Neprašas un sirds kūtrie”… Tāds ir cilvēks, kurš nesaprot Dieva lietas. Kungs vēlas, lai mēs saprastu, kas notiek: kas notiek manā sirdī, kas notiek manā dzīvē, kas notiek pasaulē, vēsturē… Ko nozīmē tas, kas tagad notiek? Tās ir laiku zīmes! Taču, pasaules gars mums sniedz citus piedāvājumus, jo pasaules gars negrib tautu, viņš grib masas bez domāšanas, bez brīvības”.

„Pasaulīgais gars,” teica pāvests, „vēlas, lai mēs ejam pa vienveidības ceļu, taču, kā brīdina svētais Pāvils, šis gars pret mums izturas tā, it kā mēs nespētu domāt paši. Viņš izturas pret mums kā pret nebrīviem cilvēkiem”. Pāvests skaidroja:

„Vienveidīgā doma, vienādā doma, vājā doma, tik ļoti izplatītā doma. Pasaulīgais gars nevēlas, ka mēs jautājam Dievam: „Kāpēc šis ir tā, kāpēc tas ir tā, kāpēc tas notiek?” Vai arī viņš piedāvā domu prêt-à-porter, saskaņā ar savām iegribām: „domāju, kā gribu!” Tas taču ir labi, viņi saka… Taču pasaulīgais gars nevēlas to, ko mums prasa Jēzus: brīvo domu, vīrieša un sievietes domu, kas ir Dieva tautas daļa. Un pestīšana ir tieši tā! Padomājiet par praviešiem… „Tu nebiji mana tauta, bet tagad tev saku „mana tauta”” – tā saka Jēzus. Un tā ir pestīšana: būt par tautu, Dieva tautu, un baudīt brīvību”.

„Un Jēzus,” piebilda Francisks, „prasa mums domāt brīvi, domāt, lai saprastu, kas notiek. Taču patiesība ir tā, ka vieni paši mēs to nespējam! Mums ir vajadzīga Kunga palīdzība.” Pāvests norādīja, ka mums ir nepieciešams saprast laiku zīmes, un šo dāvanu mums pasniedz Svētais Gars. „Tas ir intelekts, lai saprastu, un nevis, lai citi man teiktu, kas notiek,” sacīja Francisks. Homīlijas noslēgumā viņš pajautāja:

„Kāds ir ceļš, ko vēlas Kungs?” Lai mēs vienmēr ar intelekta garu saprotam laiku zīmes. Ir skaisti lūgt Kungam Jēzum lūk, šo žēlastību – lai Viņš nosūta mums intelekta garu, lai mūsu domāšana nebūtu vāja, lai tā nebūtu vienveidīga un lai mēs nedomātu saskaņā ar savām iegribām. Lai mēs domātu saskaņā ar Dievu! Lai mēs dzīvotu ar šo domāšanu, kas ir prāta, sirds un dvēseles domāšana. Lai ar šo domāšanu, kas ir Gara dāvana, mēs meklētu, ko nozīmē lietas un saprastu laiku zīmes!”

I. Šteinerte/VR

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna radio obligāta