Ticības spēks vislabāk atklājas grūtībās un pārbaudījumos

Svētdien, 24. novembrī, ar pāvesta vadītajām Euharistijas svinībām Svētā Pētera laukumā noslēdzās Ticības gads. Pirmdien, 25. novembrī, Francisks pieņēma audiencē brīvprātīgos, kuri piedalījās Ticības gada pasākumu organizēšanā. Viņš atgādināja, ka šis gads ticīgajiem bija providenciāla iespēja no jauna iededzināt Kristības brīdī saņemto ticības liesmu, glabāt to ar vēl lielāku rūpību un dalīties tajā ar citiem cilvēkiem. Tas bija īpašs gads, kura laikā daudzi brīvprātīgie veltīja savu laiku un spēkus kalpošanai Kungam un līdzcilvēkiem.

Pāvests atzina, ka tas bija žēlastības laiks. Ticības gadā visiem kristiešiem bija dota iespēja saskatīt to, kas viņu dzīvē ir visbūtiskākais. Kristietis ir aicināts pirmajā vietā novietot ticību un mīlestību. Ticība ir svarīga, jo piešķir motivāciju mūsu izvēlēm un darbībām – skaidroja Francisks. Tā ir kā centrālā stīga, kas vijas cauri visam, ko darām savā ģimenē, darbā, draudzē, draugu pulkā un dažādās sociālajās jomās. To, cik ticība ir stipra, īsta un dinamiska, sevišķi labi var pamanīt dažādās grūtībās un pārbaudījumos. Tad ticīgais ļaujas Dieva roku apskāvienam, spiežas pie Viņa kā stiprās klints un uzticas Viņa mīlestībai. Svētais tēvs uzsvēra, ka visvairāk tieši ciešanu brīžos, pazemīgi steidzoties pie Dieva un paļaujoties uz Viņu, varam dot citiem spožu liecību.

Dārgie draugi un draudzenes – turpināja pāvests – jūsu vērtīgais brīvprātīgo kalpojums, organizējot dažādus Ticības gada pasākumus, deva jums iespēju redzēt, ar kādu entuziasmu daudzi cilvēki darbojās. Mums visiem kopā jāpateicas Kungam par dziļo garīgumu un apustulisko dedzību, ko izraisīja dažādas iniciatīvas, kas šajos mēnešos tika organizētas Romā un citur pasaulē. Mēs esam liecinieki tam, ka ticība Kristum var sasildīt sirdis un kļūt par reālu jaunās evaņģelizācijas dzinējspēku.

Francisks piebilda, ka cilvēks, kurš patiesi dziļi un ar pārliecību izdzīvo savu ticību, tiecas tajā dalīties arī ar citiem un kļūst par Evaņģēlija sludinātāju. Viņš atgādināja, ka šodien ir ļoti vajadzīgas kopienas, kas drosmīgi iesaistās apustulātā un aizsniedz cilvēku sirdis. Ticības gadā iegūtā pieredze palīdz mums aizvien vairāk iziet no sevis, atvērt savu sirdi citiem un doties pretī līdzcilvēkiem, sevišķi nabagiem un tiem, kuriem pietrūkst ticības un cerības. Pāvests atgādināja, ka tas ir ļoti svarīgi. „Mēs daudz runājam par nabagiem”, viņš sacīja, „bet ne vienmēr domājam par tiem, kuri ir trūcīgi ticības ziņā. Tādu ir ļoti daudz”. Ļoti daudziem vajadzīgs kāds sirsnīgs cilvēcisks žests, kāds smaids, patiess vārds, paraugs, kas ļautu piedzīvot Jēzus Kristus tuvumu. Lai nevienam nepietrūktu šīs maiguma un mīlestības, kura avots ir ticība! – vēlēja Francisks.

J. Evertovskis / VR

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta