Neiedomāsimies, ka Tuvie Austrumi varētu pastāvēt bez kristiešiem!

21. novembra rītā pāvests tikās ar Austrumu Katoļu Baznīcas patriarhiem un bīskapiem, bet vēlāk, plašākā audiencē viņš pieņēma arī visus Austrumu Baznīcu kongregācijas rīkotās sanāksmes dalībniekus. Tās mērķis bija aplūkot Vatikāna II koncila mācības iespaidu uz kristīgajiem Austrumiem. Uzrunā sanāksmes dalībniekiem Francisks pastāstīja, ka pirms tam, tiekoties ar Austrumu Baznīcu arhibīskapiem un patriarhiem, viņš tuvāk iepazinies ar situāciju, kāda izveidojusies zemēs, kur beidzis pastāvēt komunistu režīms, tajās, kur joprojām atsaucas uz apustuļa Toma sprediķošanu, kā arī Tuvajos Austrumos. Pāvests īpaši pievērsās Svētajai Zemei, kur dzīvoja, nomira un augšāmcēlās Kristus. „Gaisma no Austrumiem apgaismoja universālo Baznīcu,” teica Francisks. Viņš atzīmēja, ka tāpēc katrs kristietis ir parādā Baznīcām un kristīgajām kopienām, kas dzīvo šai reģionā. „No tām varam mācīties arī ekumenisko un starpreliģiju dialogu,” norādīja pāvests.

Šodien raizēties liek Tuvo Austrumu kristiešu dzīves apstākļi. Viņiem īpaši smagā veidā nākas saskarties ar spriedzes un konfliktu sekām. Sīrijā, Irākā, Ēģiptē un citviet šai reģionā, līst kristiešu asaras un asinis. Pāvests kopā ar patriarhiem un bīskapiem izdeva aicinājumu, lai tiktu respektēta katra cilvēka cieņa un tiesības brīvi paust savu ticību. „Neiedomāsimies, ka Tuvie Austrumi varētu pastāvēt bez kristiešiem, kuri divus tūkstošus gadu tur atzīst Kristus Vārdu, un kā pilsoņi ir iekļauti savu nāciju sociālajā, kultūras un reliģiskajā dzīvē,” teica Francisks. Uzrunas noslēgumā viņš pievērsās Jeruzalemei. Viņš atgādināja, ka šeit visi esam piedzimuši garīgi (sal. Ps 87, 4). Pāvests novēlēja, lai kristieši būtu vienoti un lai Svētajā Zemē valdītu miers.

I. Šteinerte/VR

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna radio obligāta